Lidojums zemapziņas laikā un telpā, analizējot sapņus 24
Vissvarīgākās attiecības dzīvē ir katram pašam ar sevi, iepazīstot bailes, risinot iekšējos konfliktus un mēģinot ieskatīties tajā, ko nesīs nākotne. Viens no veidiem, kā to īstenot, ir iedziļināties bezapziņas dzīlēs un analizēt sapņus, kuros sākotnēji šķietami nesaprotami iztēles savārstījumi patiesībā spēj pateikt mums daudz vairāk, nekā vēlamies atzīt.
Sapņu informācija ir ļoti plaša un dažāda. To analizējot, iespējams iztirzāt pagātnes traumas un tikt tām pāri, var redzēt attiecību modeļus, iekšējos konfliktus, kompleksus, slēptākās vēlmes un faktus par sevi, ko apziņa ir slēpusi vai ilglaicīgi noliegusi. Pievēršot uzmanību tam, ko sapņu tēli nakts laikā cenšas pateikt, cilvēks var labāk izprast realitātē notiekošo. Bezapziņa savā veidā ir dziedinoša, jo tā vienmēr neatkarīgi no problēmas meklē risinājumu. Sapņotājam gan tas ne vienmēr uzreiz saprotams un atpazīstams, tāpēc sapņu analīzē savu artavu un skaidrību var dot psihoterapijas speciālists.
Komentē eksperte Ginta Jansone, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste, klīniskā psiholoģe.
Mirklis starp sapni un realitāti
Cilvēkam ir grūti atzīt sev, kur nu vēl svešiniekam personīgās raizes un iemeslus, kas rada attiecību problēmas vai citus traucējošus apstākļus ikdienā. Ir arī otra daļa – cilvēki, kuriem svarīgi pētīt sevi arī tad, ja nav samilzušu sūdzību un konfliktu, ko vēlas atrisināt. Intereses dzīti, viņi cenšas atrast savu sūtību, ko patiesībā šajā dzīvē gribētu piepildīt. Gan vienā, gan otrā gadījumā sapņi spēj sniegt atbildes.
Ja cilvēks – psihoterapeita mudināts vai pēc paša vēlmes – ir gatavs iedziļināties savā bezapziņā un veikt sapņu analīzi, pirmais uzdevums ir sākt sapņiem pievērst uzmanību. Ja nevar atcerēties, speciālists iesaka pie gultas nolikt bloknotu, pildspalvu un no rīta strauji necelties, bet veltīt mirkli stāvoklim starp miegu un nomodu un pabūt ilgāk sapņa telpā – papētīt, lēnām iziet cauri sapnim, pavērot detaļas, kas tur notika, kādas attiecības, objekti, priekšmeti, tēli, sajust gaisotni un emocijas.
Strauji sākot dienas gaitas, cilvēks daudz informācijas ātri aizmirst un pazaudē, vēlāk uzskatot, ka nesapņo, kaut patiesībā vienkārši neatceras.
“Pāris minūšu no rīta spēj palīdzēt atjaunot saikni ar bezapziņu,” skaidro Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste Ginta Jansone.
Kā notiek sapņu analīze
Bezapziņa dažkārt var pateikt priekšā par cilvēku faktus, ko viņš neapzinās vai noliedz. Sapņu analīzē iespējams vērot arī to, kā cilvēka ego mijiedarbojas ar naktī redzētajiem tēliem, kādas attiecības veido un kādas stratēģijas izvēlas.
Jautāta, kā notiek sapņu analīze psihoterapeita kabinetā, Ginta Jansone atbild, ka lielāko darbu paveic pats cilvēks, speciālists ir tikai palīgs, kas ievirza minējumus pareizā gultnē.
Kad sapnis ir pierakstīts, cilvēks izstāsta sapni un kopā ar speciālistu meklē asociācijas, mēģina saprast, ar ko redzētais varētu būt saistīts, pēta, cenšas sasaistīt, kādas bijušas noskaņas, emocijas, fiziskās sajūtas un atmiņas.
“Svarīgi, ka klients mēģina saprast, kāpēc sapnis atnācis tagad: vai tas saistīts ar viņa dzīvi, šābrīža situāciju, jo mēs ticam, ka sapņi neatnāk nejauši,” teic psiholoģe. Svarīgākais uzdevums ir ne tikai izskaidrot, ko nozīmējis sapnis, bet uzzināto pareizi izmantot un ieviest reālajā dzīvē. Atrast pareizās atbildes, ko bezapziņa cenšas pateikt.
Simbolu nozīme katram sava
Ja sapnī bijis kāds īpašs tēls, iespējams meklēt tā simboliku un paplašināt uztveres lauku, konkrētiem tēliem piedēvējot ne tikai vienu visiem zināmu vai loģisku izskaidrojumu, bet gan pielāgojot to katra paša dzīvesstāstam un piedzīvotajam. Katram no mums sapnī redzētais var nozīmēt ko citu, tāpēc arī galvenās atbildes meklē pats cilvēks, jo tikai viņš spēj nojaust, iespējams, pareizāko minējumu, ko zemapziņa tam centusies ar redzēto pateikt.
“Mēs varam šķirstīt grāmatas un meklēt dažādus skaidrojumus, ko kāds simbols nozīmējis dažādās kultūrās vienā un otrā pasaules malā. Šo informāciju var pieņemt un izmantot. Labi, ja klients ir pieķēries pie viena simbola aspekta, tad arī terapeits var mēģināt palīdzēt paplašināt šo redzējumu, jo katram arhetipam ir divas polaritātes, kur abas vienlaikus ir grūti saskatīt, kur nu vēl integrēt. Taču terapeits nav tas, kurš apgalvo, ka zina visas simbolu nozīmes un spēj izskaidrot sapnī redzētā nozīmi.
Analīze ir kopīgs process, kurā tiek paplašināta simbolu nozīme.
Cilvēks vairāk pēta savu reakciju un emocijas, interpretējot, kas no uzzinātā viņam šķiet piemērotākais individuāli un saskan ar izjūtām,” skaidro speciāliste.
Lieli un mazi, ar lidošanu un krišanu
Dažkārt sapņi var būt kā vesela pasaka vai stāsts ar sižetu: sākumu, iztirzājumu un nobeigumu, citreiz tie ir neizprotami izjūtu un emociju lidojumi, kādreiz pārbiedē vai nakts melnumā strauji pamodina no miega. Lai arī sapņi, tajos redzētais un to nozīme katram krasi atšķiras, tos iespējams iedalīt plašās un virspusējās kategorijās. Psihoterapeite sapņus nošķir lielos jeb nozīmīgos, mazos jeb ikdienišķos, subjektīvos un objektīvos. Vēl ir sapņi, kas atkārtojas, un nereti tādi, kas vairāku nakšu garumā turpinās kā seriāls.
Lielie sapņi nav gari un sižetiski bagātīgi, tomēr tajos visbiežāk paslēpts īpašs vēstījums.
Cilvēks var just dievišķu klātbūtni, enerģētisku spēku un varenību. Par šiem sapņiem nav daudz ko stāstīt, jo nav tāda skaidra vēstījuma vai notikumu gaitas, tomēr cilvēks parasti apzinās, ka tas ir nozīmīgs. Iespējams, cilvēka dzīvē notiek būtiskas izmaiņas vai tās gaidāmas, un sapnis to parāda gan tēlos, gan informatīvi – enerģijā, izjūtās un emocijās, kas naktī pārņēmušas. “Šajos sapņos var novērot patības parādīšanos, kas simbolizē centrālo psihes arhetipu, kurš organizē psihes dzīvi, vieno un integrē. Tā ir arī dievišķā daļa mūsos pašos, kas saistīta ar transcendento un mūsu attiecībām ar kaut ko lielāku – Dievu un kosmosu,” min psiholoģe.
Mazie sapņi ir līdzīgāki realitātei, ikdienai. Tajos redz reālus cilvēkus, dara pavisam parastas darbības, piemēram, sarunājas vai strīdas ar kādu, dodas pastaigā, ceļojumā, risina attiecības – visu, ko varētu veikt arī reālajā dzīvē.
Objektīvs sapnis saistīts ar daļu no apzinātā, kadriem no reālās dzīves, no piedzīvotām traumām gan personīgajā dzīvē un ģimenes vēsturē, gan sociālām un kultūras, piemēram, karu. Subjektīvs sapnis savukārt ir iekšējo struktūru un figūru atspoguļojums, kur galvenās figūras ir kompleksi un galvenais režisors – patība. Tad psihoterapeits skata attiecības starp galvenajām figūrām un kāda ir attiecību dinamika. Katrā sapnī var pētīt gan objektīvo, gan subjektīvo līmeni, to lobot kā sīpolu un aplūkojot dažādus slāņus. Sapņos var ieraudzīt gan situācijas, gan tēlus, kas atkārtojas, un tas savukārt nozīmē, ka kaut kas līdz galam nav apzināts, tāpēc zemapziņa to cenšas pateikt un atgādināt.
Ir arī sapņi, kurus varētu saukt par klasiskiem, piemēram, trauksmes sapņi, kad cilvēks baidās kaut ko nokavēt, piemēram, transportu vai eksāmenu, darbu. Ir lidošanas un krišanas sapņi, kuri, visticamāk, vēsta par bailēm pazaudēt kontroli. Sapņiem par somatiskiem simptomiem parasti meklējam psiholoģisku skaidrojumu, piemēram, gremošanas problēmām aktuāls ir jautājums, ko tieši cilvēks nespēj psiholoģiski sagremot. Smakšana vai astmatiskas problēmas saistītas ar psiholoģiski smagu gaisotni.
Starp murgiem un sapņiem ir ļoti šaura līnija, jo bailīgi tēli beigās var nozīmēt un simbolizēt arī pozitīvo.
Piemēram, sapnī redzama čūska, kas rada bailes, iekož, nogalina. Tomēr čūskas īpašības padara to arī par pozitīvu simbolu. Čūskas met ādu, atjaunojas, līdz ar to var nozīmēt jaunas dzīves sākšanos – jebkurā simbolā ir gan pozitīvais, gan negatīvais.
Sapņos parādās arī cilvēka ēnas puses, kas ir tālu no apziņas, kas apspiests, iespējams, biedējoša trauma, negatīvas atmiņas un viss tas, ko ieliekam plauktiņā ar nosaukumu Tas nu gan nepavisam nav par mani, es tāds neesmu. Sapnī cilvēka ēnas puses var parādīties gan kā briesmoņi, plēsīgi dzīvnieki, slimības, velni, zagļi vai jebkas ar negatīvām emocijām saistīts, ko apziņa negrib pieņemt. Savas ēnas puses ir svarīgi apzināt un iepazīt tuvāk, jo regulāra bēgšana vai ēnas projicēšana ārpus sevis nes tikai problēmas un konfliktus, kā arī atņem dzīves spēku un enerģiju.
Iepazīt sevi
• Dažādos vecuma posmos cilvēki sapņo atšķirīgi. Iemesls ir psihes attīstība un tābrīža dzīves mērķi, kas atspoguļojas arī sapņos. Jaunībā svarīgi attīstīt ego, mācīties, pierādīt spējas un veidot karjeru. “Tāds varoņa ceļš mērojams, bet pēc pusmūža sevis pierādīšana sabiedrībai parasti kļūst mazāk svarīga, tuvāki kļūst jautājumi par galvenajiem mūža uzdevumiem un dzīves piepildījumu. Cilvēks meklē personības slēptās daļas, līdz ar to arī sapņi mainās,” teic Ginta Jansone.
• Pašam analizēt sapņus sākotnēji varētu būt grūti, jo savu pakausi ir gandrīz neiespējami ieraudzīt. Speciālists var palīdzēt līdzsvarot vienpusēju sapņu skaidrojumu un veidot sapņu izprašanas un analizēšanas karti, kurai gan vēlāk cilvēks turpmāko mūžu var sekot un to aktīvi izmantot. Tā ir pasaule bez robežām, kurā ieklausoties varam iepazīt labāk paši sevi, atklāt apslēptos dārgumus, kļūt viengabalaināki un veselāki.
Mūsu eksperte
Ginta Jansone, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste, klīniskā psiholoģe. Viņu varēsiet sastapt personības izaugsmes festivālā #MaināmPasauli, sākam ar sevi 23.martā ar savu Sapņu analīzes meistarklasi.
