Lidojošo šķīvīšu virpulī: interesantie ufogolfa treniņi 0
36,6 °C konsultants AGNIS VĪTOLS,
UFOGOLF vadītājs
UFO angļu valodā ir saīsinājums no unknown flying object – nezināms lidojošs objekts, un jāatzīst, ka ufogolfs jeb disku golfs man līdz šim patiesi bija nezināms un nedzirdēts. Jā, dažkārt pat nenojaušam, kādas aizraujošas nodarbes pieejamas tepat blakus, šajā gadījumā – Mežaparkā!
No elementārā uz neiespējamo
Nelielajā koka namiņā mūs sagaida disku golfa instruktors Agnis. Ufogolfs ir viņa radīts zīmols, kuru sabiedrība pieņēmusi atzinīgi.
Pirms dodamies mežā un sākam spēli, notiek īsa instruktāža. Mums izsniedz sarkanas plecu somas, kurās atrodas trīs nobružāti šķīvīši un tā sauktais marķieris jeb pavisam neliels oranžs šķīvītis. Uz lidojošajiem objektiem manāmi uzraksti – tuviem, vidēji tāliem un tāliem metieniem.
Kā jāspēlē.
Spēles gaitā nākas izmantot visus trīs šķīvjus, jo attālums no groza mēdz būt dažāds. Spēles princips līdzinās golfam – ar iespējami mazāku metienu skaitu jācenšas trāpīt grozā. Standarts ir vai nu deviņi, vai 18 grozi (Mežaparkā ir deviņi). Katrs metiens jāturpina no vietas, kur šķīvītis piezemējies. Piezemēšanās vieta jāatzīmē ar marķieri (oranžo šķīvīti). Par katru metienu ārpus laukuma spēlētājs saņem soda punktu.
Uzvar tas, kurš kopsummā trāpa visos grozos ar mazāko metienu skaitu.
Pirmais mēģinājums, un šķīvītis iekšā! Eh, nekā grūta jau nav, nodomāju. Tomēr, atkāpjoties mazliet tālāk, grozā trāpīt vairs neizdodas un, šķiet, tas ir neiespējami. Desmit metru no groza vēl iekļaujas tuvā metiena kategorijā, bet man tas ir par tālu. Prātoju, kāds būs vistālākais metiens…
Metu, kā sanāk
Pēc iesildīšanās gatavojamies sākt spēli. Mums iedod dzeltenu lapiņu, uz kuras jāuzraksta dalībnieku vārdi. Izrādās, pirmais, kurš ierakstīts, arī sāk. Tā esmu es. Ievelku elpu, iegriežos straujā virpulī un metu šķīvi daudzmaz vajadzīgajā virzienā. Sanāk labi un kaunu aiztaupu nākamajiem metieniem…
Uz dažiem groziem atzīmēti vārdi un datumi. Izrādās – tie ir dalībnieki, kuri trāpījuši mērķī ar pirmo metienu. Nevaru iedomāties, kā tas iespējams – varbūt tikai veiksmes faktors? Kādām gan iemaņām jābūt, lai trāpītu gandrīz ar aci nesaskatāmā grozā, metot neliela izmēra šķīvīti?! Tomēr kādam lasītājam varbūt rodas vēlme un izaicinājums to pierādīt? Kā tika aizvadīta spēle un kādi ir ieteikumi spēlēt gribētājiem, iespējams lasīt žurnāla 36,6°C jūnija numurā.
