Divas dienas vēlāk pa to pašu šoseju brauca 17 gadus vecs Pointplezantas iedzīvotājs, kad pēkšņi mašīnai līdzās gaisā uzradās dīvaina cilvēkveidīga lidojoša būtne, kas tā nolidoja apmēram pusotru kilometru, tad uzvijās gaisā un pazuda. Bet 25. novembrī apavu pārdevējs Tomass Ūrijs rīta agrumā brauca pa to pašu šoseju, kad pēkšņi ieraudzīja ceļa malā stāvam pārsteidzoši lielu cilvēkveidīgas būtnes figūru. Vienā mirklī tā pēkšņi izpleta lielu spārnu pāri un vertikāli, gluži kā helikopters, pacēlās gaisā, sākot lidot nopakaļ braucošajai mašīnai. Puisis iespieda gāzes padeves pedāli grīdā, izspiezdams no savas vecās automašīnas maksimāli iespējamo ātrumu, taču lidojošajam cilvēkam nesagādāja nekādas grūtības noturēties nemainīgi tuvā attālumā… 2
Aptuveni tajā pašā laikā līdzīgas lidojošas būtnes bija parādījušās arī netālu no Rietumvirdžīnijas pilsētas Ņūheivenas. Svētdienas rītā 18 gadus vecā Konija savā automašīnā atgriezās mājās no baznīcas. Braucot garām pamestajām vietējā golfa laukuma pļaviņām, mašīnas sānos pēkšņi parādījās vismaz divus metrus liela pelēka figūra. Uzmanību piesaistīja neparastās būtnes acis: lielas, apaļas, starojošas sarkanās ugunīs. Nākamajā mirklī uz būtnes muguras izpletās spārnu pāris, un tā lēnām un bez skaņas vertikāli pacēlās gaisā. Lidojuma laikā būtne spārnus vairs nevicināja.
Pēc nepilnas desmitgades lidojošais cilvēks uzradās atkal, tikai šoreiz Anglijā. Vēlu naktī četri Kentas grāfistes puiši atgriezās no ballītes, braucot automašīnā pa klusu lauku ceļu netālu no Sendlingpārkas. Pēkšņi aiz kokiem ceļa malā atskanēja skaļa lūstošu koka zaru krakstēšana, un milzīga tumša figūra izlidoja no krūmiem tieši braucējiem virsū, vienkārši pārlidojot pāri. Puiši stāstīja, ka būtne bijusi lielāka par cilvēku un ar sikspārnim līdzīgiem spārniem.
Bet 1979. gadā līdzīgs gadījums fiksēts arī Krievijā, Jaroslavļas apgabalā. Students Igors Kuļešovs, kurš bija nosūtīts tradicionālajos rudens darbos uz kolhozu, kādā septembra vakarā kopā ar meitenei devās pastaigā pa vietējiem laukiem. Saule jau bija norietējusi un iestājies mijkrēslis. Pēkšņi Igors ieraudzīja, ka tajā pusē, kur tikko bija norietējusi saule, aptuveni 25–30 metru augstumā virs zemes, lēni lido kāds dīvains tumšs objekts. Kad tas pietuvojās, Igors saskatīja cilvēkveidīgu būtni. Turklāt tā bija ietērpta skafandrā, kas izskatījās gluži kā viduslaiku bruņinieka bruņas – galva izskatījās pēc otrādi apvērsta spaiņa. Lidojošās būtnes ķermeni ieskāva vāri pamanāms starojums. Vienā acumirklī lidojošais cilvēks strauji mainīja kursu un sāka lidot tieši virsū jaunajiem ļaudīm. Pārlidojis pāri viņu galvām, tas izstiepa kreiso roku un lidojuma virziens plūdeni mainījās meža virzienā, aiz kura būtne tad arī drīz vien nozuda. Kad “bruņinieks” atradās tieši virs Igora un meitenes, viņi dzirdēja skaņas, kas līdzīgas lapu šalkoņai vēja laikā. Vēlāk, atceroties šo pārsteidzošo atgadījumu, Igors stāstīja, ka tad, kad lidojošais cilvēks pietuvojies, viņš jutis, ka ķermenis sastingst tā, ka nav bijis iespējams vispār pakustēties. Tāds stāvoklis ildzis aptuveni piecas, septiņas minūtes. Pamazām Igors sajutis, ka atkal spēj pakustēties, taču nomācošā vispārējā sajūta nav pārgājusi vēl vairākas dienas. Turklāt pēc šīm dažām dienām Igors pēkšņi pārcieta sirdslēkmi, pēc kuras viņu aizsūtīja mājās.
