Lidojošie cilvēki: seni mīti, pasakas vai reāla iespējamība? 2
Autors – Guntars Pļavinskis
Par lidojošajiem cilvēkiem zināms jau kopš senatnes. Visu pasaules tautu folklorā ir arī cilvēkam līdzīgu lidojošu būtņu apraksti. Tiesa, tikai pēdējā laikā tos, ja tā var izsacīties, sākuši aplūkot vērīgāk, cenšoties saprast – kas ir šīs būtnes un cik reāla ir to pastāvēšanas iespējamība.
Atslepenotajos ASV militāristu dokumentu arhīvos, kas saistīti ar NLO, ir arī kāds Nebraskas štata iedzīvotāja Viljama Lemba ziņojums par piedzīvoto 1922. gada 22. februārī pulksten piecos no rīta, kad viņš bija izgājis medībās Hjūbellas apkaimē. Pēkšņi viņš gaisā sadzirdēja dīvainu, augstu skaņu. Pacēlis galvu, viņš ieraudzīja debesīs lidojam lielu, tumšu objektu. Tad lieliski lidojošā būtne piezemējās līdzīgi aeroplānam un, atstājot pēdas dziļajā sniegā, sāka iet. Tās augums bija aptuveni divarpus metru. Būtne nogāja garām lielam kokam, aiz kura Viljams drošības pēc paslēpās, un tad izzuda skatienam. Viljams vēl mēģināja tomēr panākt atlidojušo būtni, ejot pa tai pa pēdām, taču nespēja vairs to saskatīt.
Tas pats arhīvs vēsta par līdzīgu satikšanos netālu no Pointplezantas. Tuvojoties pusnaktij, 1966. gada 15. novembrī jaunlaulāto Skārberiju un Maletu pāri automašīnā brauca ciemos pie draugiem. Viņi apmaldījās un, bezmērķīgi riņķojot, nonāca pie kādas pamestas fabrikas. Braucot garām atvērtajiem vārtiem, viena no sievietēm pēkšņi pārsteigumā atvēra muti un uz kaut ko norādīja. Visi ielūkojās tumsā un ieraudzīja divus spožus sarkanus apļus. Tie bija aptuveni trīs centimetrus lieli un atradās aptuveni desmit centimetru attālumā viens no otra. Pēkšņi apļi atdalījās no fabrikas ēkas un sāka strauji virzīties mašīnas virzienā, un jaunlaulātie ieraudzīja… milzīgas būtnes acis!
Būtne bija līdzīga cilvēkam, taču lielāka – augums vismaz divi metri. Bet satriecošākais bija tas, ka tai bija lieli, uz muguras sakļauti spārni. Šķita, ka sarkanās, gluži kā lukturi lielās acis uz mašīnā sēdošajiem iedarbojas ar hipnotisku spēku, un visi kādu brīdi sēdēja pilnīgi nekustīgi, neatraujot skatienu no būtnes. Tad kāds iesaucās: “Laižamies no šejienes!” Viņi izbrauca uz šosejas. Bet uz priekšā esošā pakalna jaunie ļaudis ieraudzīja vēl vienu –tieši tādu pašu būtni. Kad mašīna pietuvojās pakalnam, būtne pēkšņi izpleta spārnus gluži kā sikspārnis un, vertikāli pacēlusies gaisā, sekoja braucējiem. Mašīna uzņēma 150 kilometrus stundā lielu ātrumu, taču lidonis brīvi turējās virs viņiem, turklāt ne reizi vairs nesavicinot savus šaušalīgos spārnus.
