Lidojam vairāk, bet vai “Zaļais kurss” neapcirtīs spārnus? 0
Transports rada ceturto daļu Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju, un to apjoms aizvien palielinās.
To rāda arī Civilās aviācijas aģentūras (CAA) jaunākie apkopotie dati – aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam.
Piemēram, “Air Baltic” 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadājusi 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš.
Savukārt “SmartLynx Airlines” pagājušajā gadā pārvadājusi 3,6 miljonus pasažieru, kas ir par 600 000 vairāk nekā 2018. gadā.
Kopumā abas lielākās Latvijā reģistrētās aviokompānijas pērn pārvadājušas apmēram 8,6 miljonus cilvēku, pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu ir vairāk nekā 20%.
Kā Eiropas Savienības “Zaļais kurss”, kas paredz transporta emisijas samazināt par 90% līdz 2050. gadam, ietekmēs šīs tendences?
Lidot cilvēkiem patīk
Arvien vairāk cilvēku dažādās platformās dalās pārdomās par sevis atstāto “ekoloģisko pēdu”, kā vienu no risinājumiem tās mazināšanai izvēloties lidošanas samazināšanu. Bieži vien vides aktīvisti lidošanas piekritējus pat kaunina par viņu izvēli. Tomēr ne tikai CAA dati rāda pavisam pretēju bildi.
Arī “Euractiv” šā gada pētījumā, izmantojot “Eurostat” datus, norāda, ka cilvēce vēl nekad nav lidojusi tik daudz kā šobrīd.
2018. gadā ES teritorijā lidojuši vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, kas ir par 6% vairāk nekā 2017. gadā un par 43% vairāk nekā 2010. gadā. Turklāt gandrīz puse lidojumu veikti ES iekšienē.
Savukārt pasaulē 2018. gadā pavisam lidojuši 4,3 miljardi pasažieru, kas bija par 6,4% vairāk nekā 2017. gadā. Ja šāda tendence saglabāsies, “Euractiv” prognozē, ka 2040. gadā lidmašīnās sēdīsies jau 10 miljardi cilvēku, kas nozīmē, ka lidmašīnu radītās emisijas būs burtiski uzšāvušās debesīs.
Jau šobrīd lidmašīnu radīto emisiju apjoms kopš 1990. gada pieaudzis par 214%,
turklāt tas noticis, neskatoties uz lidmašīnu efektīvāku darbību, tām, piemēram, patērējot mazāk degvielas, – šajā laika posmā degvielas patēriņš samazinājies par 44%.
Grib samazināt brīvo sertifikātu skaitu
Lai vismaz piebremzētu lidmašīnu radīto ietekmi uz vidi, Starptautiskā civilās aviācijas organizācija jau 2016. gadā piekrita t. s.
“Starptautiskajai aviācijas radīto CO2 emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmai”, kura stāsies spēkā no šā gada beigām.
Tā ļaus aviokompānijām kompensēt sevis radītās emisijas, izmantojot CO2 kompensācijas pasākumus, piemēram, koku stādīšanu.
No 2021.gada ES būs jāizšķiras, vai arī turpmāk starptautiskos lidojumus neņemt vērā ES emisiju kvotu tirdzniecībā. Nav izslēgtas vēl jaunas iniciatīvas no ES puses – šobrīd minētajai shēmai pakļauti tikai ES iekšzemes lidojumi un 85% no CO2 sertifikātiem lidsabiedrības saņem par velti.
EK prezidente Urzula fon der Leiena jau signalizējusi, ka no nākamā gada brīvo sertifikātu skaits lidsabiedrībām tiks būtiski samazināts, kas pavisam noteikti varētu ietekmēt biļešu cenas. Būs interesanti vērot, kā uz cenu izmaiņām reaģēs lidotgribētāji.
Sašutusi par šiem lēmumiem ir, piemēram, Vācijas Aviācijas industrijas federālā asociācija, kura labāk fokusētos uz atjaunojamās degvielas risinājumu izstrādi.
“Euractiv” norāda, ka jau šobrīd teorētiski ir iespējami CO2 neitrāli lidojumi, taču paies vairāki gadi, līdz šāda degviela būs pieejama nepieciešamā apjomā un pieņemamā cenā.
Kāps degvielas un attiecīgi biļešu cenas
CAA prognozē, ka pasažieru un lidojumu palielinājums arī šogad turpināsies, taču jau šobrīd aviācijas nozarē vērojama izaugsmes tempu samazināšanās.
“Kāps aviācijas degvielas un biļešu cenad,” norādījis CAA pārstāvis Aivis Vincevs. “2019. gadā saskaņā ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas datiem par 7% pieaugušas degvielas izmaksas, bet biļešu cenas palielinājušās par 3,9% salīdzinājumā ar 2018. gadu.
Vienlaikus jāuzsver, ka Eiropā pēdējos mēnešos ir vērojama aviācijas izaugsmes tempu samazināšanās, sasniedzot pat negatīvus rādītājus.
Piemēram, Eiropā veikto lidojumu skaits 2019. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija par 1,9% mazāks, lai gan oktobrī dati uzrādīja lidojumu skaita samazinājumu vien par 0,4%.
Situācijas pasliktināšanās tiek skaidrota ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tirdzniecības spriedzi un politisko nemieru, kā arī aviokompāniju bankrotiem.
Kopējie aviācijas izaugsmes tempi pagājušajā gadā Eiropā vēl tiek apkopoti, bet prognozes liecina, ka kopējais lidojumu skaita pieaugums 2019. gadā būs 1,1% apmērā.”
Lidostas “Rīga” pārstāve Laura Karnīte “LA” sacīja, ka vides jautājumiem lidostas visā pasaulē un aviācijas nozare kopumā pievērš ļoti lielu uzmanību.
“Nopietni strādājam pie šī jautājuma sadarbībā ar aviokompānijām un citiem lidostā strādājošiem uzņēmumiem. Lidosta īsteno Vides un energopārvaldības politiku, kas paredz pasākumu kopumu dažāda veida ietekmes uz vidi mazināšanai – gan CO2 izmešu samazināšanu, gan atkritumu apsaimniekošanu, gan energoefektivitātes veicināšanu, gan trokšņu mazināšanu.
Tostarp lidosta šobrīd īsteno Kohēzijas fonda projektu infrastruktūras attīstībai, kas paredz ieviest lidostā dažādus energoefektivitātes risinājumus.”
Plānots, piemēram, izbūvēt otro ātro nobrauktuvi, kas saīsinās gaisa kuģu ceļu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Emisiju aprēķini rāda, ka
tieši manevrēšanas cikls rada visaugstāko piesārņojošo vielu emisiju apjomu.
Nenoliedzama ir arī augstā konkurence aviācijas tirgū, kas faktiski liek lidsabiedrībām kļūt efektīvākām, tostarp runājot par to ietekmi uz vidi.
“Air Baltic” pārstāvji “LA” uzsvēra, ka “lidsabiedrības izjūt ievērojamu spiedienu, lai saglabātu to cenas zemas, tādēļ nozare katru gadu investē 15 miljardus ASV dolāru izpētē ar mērķi radīt arvien efektīvākas lidmašīnas.”
Tāpēc Latvijas aviokompānija šogad lielāko fokusu pievērsīšot uzņēmuma ilgtspējai, cenšoties samazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi.
“Pasažieru rūpes par vidi pieaug, taču nepieciešamība pēc ērtiem un ātriem savienojumiem ar citām Eiropas un pasaules pilsētām nākotnē noteikti saglabāsies.
Pasažieri izvēlas nevis nelidot, bet lidot vairāk ar tām aviokompānijām, kas strādā, lai mazinātu to ietekmi uz vidi. Tieši šāda tendence veicina vēl plašākas aviācijas nozares investīcijas, lai padarītu ceļošanu ar lidmašīnām zaļāku.”
UZZIŅA
Turki aiziet, krievi atnāk
Lidostā “Rīga” pērn par 3,5% samazinājās apkalpoto kravu apjoms. 2019. gadā lidosta apkalpoja 27 265 tonnas kravu, bet 2018.gadā – 28 258 tonnas. CAA norāda, ka samazinājums skaidrojams ar Turcijas gaisa kravu pārvadātāja “Turkish Cargo” lēmumu pārtraukt regulāros lidojumus uz Rīgu
Pārējo Rīgā strādājošo kravu pārvadātāju apjoms ir audzis par 7%, ko galvenokārt sekmējis pasta sūtījumu apjoma kāpums par 17% pret 2018. gadu un Krievijas gaisa pārvadātāja “Atran” ienākšana Rīgā.
Latvijas kravas pārvadājumu lidsabiedrība “RAF-Avia” pērn palielināja pārvadāto kravu apjomu par 9,2%, tam sasniedzot 2498 tonnas.
Palielinājies arī tranzīta lidojumu skaits – Latvijas gaisa telpā pērn veikti 215 269 tranzīta lidojumi, kas ir par 2,88% vairāk nekā 2018. gadā.
Kopumā “Latvijas Gaisa satiksme” pērn vadījusi 302 049 lidojumus, kas ir par 3,27% vairāk nekā 2018. gadā.
Dati: Civilās aviācijas aģentūra
