Lido pagrabiņš kāpina jaudu 0
Lido alus darītavas vadītāja Vaida Zīle saņēmusi aldaru gada balvu Par mūža ieguldījumu .
Izdzer alus darītavu sausu
Atpūtas centra Lido pagrabiņā ir alus darītava. Tur dzēriens gatavojas, klausoties apmeklētāju čalās un muzikantu dziedāšanā. Bet atpūtas centra alus brūzi kopš tā dibināšanas nu jau piecpadsmito gadu vada viena no zinošākajām alus darītājām Latvijā – Vaida Zīle.
“Lūk, arī saimniece, aplaudēsim saimniecei!” tā parasti, ieraugot alus meistari apmeklētāju zālē, sauc Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons. Kaut arī nosvinēta apaļa dzīves jubileja, šefs uzstājot, lai Vaidas kundze par atpūtu nemaz neprātojot, viņš to projām nelaidīšot. Nu, protams, alus brūvēšana ir smalka padarīšana, bet Vaidas Zīles pasaulē palaistās alus šķirnes – Lido gaišais, Lido speciālais un Lido Med-alus – iet uz urrā un svētkos alus pagrabiņš tiekot izdzerts pavisam sauss. Tāpēc arī alus darītava gatavojas rekonstrukcijai ar mērķi palielināt jaudu. Tagad dienā Lido izbrūvē 900 litrus alus, bet turpmāk tie būs 1100 litri. “Mūsu alus nav redzējis pudeles!” saka Vaidas kundze, jo alus tieši no darītavas pa speciālām caurulēm jeb pitoniem plūst uz bāru. Bārmenim tikai jāatgriež krāns un pats svaigākais alus nonāk kausos. Pārējie Lido bistro alu saņem 30 litru muciņās.
“Mēs ražojam tikai nefiltrēto jeb dzīvo alu. Bet uz lieliem svētkiem gatavojam vēl vienu īpašu – Svētku alu. Lido gaišajā alū ir tikai viena iesala šķirne, bet Svētku alū tādas ir trīs. Bet stiprais alus mums nekad nav bijis, nav un nebūs! Tādu alu nozarē vajadzētu likvidēt kā šķiru!” uzskata saimniece.
Kad Lido alus pagrabiņš nesen kā bija atvēries, līdztekus vadītājai brūzī strādāja vēl trīs puiši – divi Jāņi un Ivans. Tad nu izlēmuši savu alu aizvest uz izstādi, lai speciālisti novērtē, kāds tas ir salīdzinājumā ar citiem. Un, lūk, Lido Svētku alum tika piešķirta zelta medaļa, bet Lido speciālajam – bronza. Vēlāk, kad Lido pirmie sāka brūvēt Medalu, tas tika novērtēts ar sudraba medaļu. Kaut arī Zīles kundze Medalus recepti nav patentējusi, piestrādāts pie tās ir pamatīgi. “Es toreiz nopirku medu, kādu vien Latvijā varēju dabūt. Izmēģināju visus. Tagad zinu, no kāda sanāk, no kāda ne. Lido Medalu brūvējam tikai no vienas medus šķirnes un pērkam tikai no viena biškopja, kura bites to vākušas no viena konkrēta auga. Tad sanāk tīra manta. Gadā alus brūvēšanai iepērkam 900 kilogramus medus.”
Nonāca īstu rūdzēju rokās
Cik daudz pieredzējušam meistaram jāizdzer, lai pateiktu, kādā vērtē ir brūvējums? Vaida Zīle domā, ka pietiekot ar divām trim mutēm. Ar pirmo šļuku muti izskalojot, bet otrā jau tiekot garšas kārpiņām. Savulaik esot daudz degustēts, jo tad ražoja gan limonādes, gan vīnus, gan alu.
V. Zīle: “Man laimējās, pēc institūta nonācu ļoti augsti kvalificētu speciālistu rokās. Tie bija īstie rūdzēji – Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas tehnoloģijas fakultātē bija tāds rūgšanas novirziens, tur gatavoja aldarus un vīndarus. Rūpnīcā nostrādāju 28 gadus. Biju laboratorijas un tehniskās kontroles daļas vadītāja. Apguvu gan vīna rūpniecības, gan bezalkoholisko dzērienu ražošanu.”
Tagad darba dienas alus darītavas vadītājai paiet Lido pagrabiņā, kur saule neiespīd. Taču to meistare papilnam izbauda brīvdienās savās lauku mājās aiz Ogres, kur arī neliels dārziņš un siltumnīca. “Man patīk rakāties, pielikt rokas pie zemes, lai rodas spēks!” saka Vaida. Dārzā ābeles, avenes, agrie kartupelīši, bet siltumnīcā divpadsmit šķirņu tomāti. Sākot no gigantiem, beidzot ar tādiem, kas dzērveņu lielumā. Vasarā visi ēdot tomātus vien, vēl draugiem izdalot un tad arī paliekot pāri kečupam un sulām. Ēdāju daudz. Diviem dēliem kopā četri bērniņi, tā Vaidai čupa mazbērniņu – trīs mazdēli un viena mazmeita. Visi dūšīgi. Vecākais Tomiņš trenējas hokeja spēlē piecas dienas nedēļā un tad vēl pamanījies divas klases pabeigt vienā gadā. Viņš sakot: vecmāmiņ, es gribu visu zināt! Tas, protams, iedvesmo, un, kas zina, varbūt drīz Lido Vaidas kundzes paspārnē dzims vēl kāda pavisam neparasta alus šķirne!
