„Lidmašīna deg! Es nespēju no tās izkļūt!” 2
Šādi murgi vecumā no diviem līdz sešiem gadiem rādījās sapņos Džeimijam Leiningeram, kurš zināja precīzas detaļas par savu iepriekšējo dzīvi. Kad vecāki pievērsa uzmanību viņa murgotajam, atklājās, ka viņš runā par II pasaules kara laikā bojā gājušo pilotu Džeimsu Hjūstonu, kura lidmašīna tika notriekta Ivodzimas kaujas laikā virs Klusā okeāna. Džeimijs zināja visādus sīkumus gan par savu lidmašīnu „Vought F4U Corsair”, gan bāzes kuģi „Natoma” (īstais nosaukums – „USS Natoma Bay”), gan par pilotu, gan arī par citiem tā laika militārajiem lidaparātiem, kurus vienkārši tāpat nevarēja zināt. Piemēram, skatoties televīzijā dokumentālo filmu, kurā tika minēta Japānas lidmašīna „Zero”, viņš teica, ka tā vispār ir „Tony”. Un viņam bija taisnība. Tiesa, astoņu gadu vecumā Džeimijs jau bija parasts zēns, kas turpināja mīlēt lidmašīnas, taču vairs nemurgoja par pilota nāvi.
“Mēs sastrīdējāmies un jūs mani nogalinājāt ar cirvi”
Tieši tā apgalvoja drūzu etniskai grupai piederošs zēns, kuram uz galvas bija gara, sarkana dzimumzīme. Drūziem kopienā, kas mīt Golānas augstieņu rajonā, netālu no Sīrijas un Izraēlas robežas, pārdzimšana ir viens no pamatuzskatiem. Tieši tādēļ pēc mazuļu dzimšanas tiek meklētas dzimumzīmes, kas norādot uz iepriekšējo nāves veidu. Mazliet paaudzies zēns pastāstīja, ka ir nogalināts ar cirvja sitienu pa galvu. Drūzi apzinās, ka bērni bieži vien jauc tagadni un pagātni, tādēļ aptuveni trīs gadu vecumā vecajie ved tos uz ciemu, kurā tie dzīvojuši iepriekšējā dzīvē, ja vien viņi to atceras.
Zēns zināja savu iepriekšējo dzīves vietu, atcerējās arī savu iepriekšējo vārdu. Iedzīvotāji vecajiem teica, ka šis cilvēks ir pazudis pirms četriem gadiem. Viņš kopā ar vecajiem gājis cauri ciemam, parādījis māju, tad pēkšņi piegājis pie kāda vīrieša un taujājis, kā viņu sauc. Tad teicis: „Es biju jūsu kaimiņš, mēs sastrīdējāmies un jūs mani nogalinājāt ar cirvi.” Vīrietis nobālējis, bet pēc tam atzinies. Jo zēns arī norādījis vietu, kur apraktas mirstīgās atliekas. Tieši tur atrasts skelets, kura galvaskausā bijusi dzimumzīmei pārsteidzoši līdzīga brūce un cirvis, kuru lietoja slepkava.
„Mīļā Dauna! Tas esmu es!”
Nav jau nekas pārsteidzošs, ja zēnam mazotnē patīk spēlēties ar tēva „Rolex” pulksteni un apgalvot, ka tas pieder viņam. Kādu dienu mazais sevi nodēvēja par Saniju, pēc tam par Sanreju, stāstīja, ka viņam esot sieva Dauna un mājoklis Teksasā. Maikla vecāki lielākoties klausījās klasisko mūziku, bet puiku aizrāva vesterni un kantrī mūzika.
Reiz Maikla vecāki piedalījās kādā seminārā Teksasā, kur kādas dalībnieces vārds bija Dauna Reja. Izrādījās, ka dāma ir atraitne un viņas mirušā vīra vārds bija Sanijs. Vecāki aizveda dēlēnu uz Daunas māju, viņš sievieti uzrunājis vārdā un priecīgi apskāvis. Tiesa, māju Maikls neatpazina, taču atklājās, ka sieviete te sākusi dzīvot vien divus gadus pēc vīra nāves. Turklāt Sanijs nēsājis tieši tādu „Rolex” pulksteni kā Maikla tēvs. Vēlāk Dauna pārcēlās uz Kaliforniju un pieskatīja Maiklu, kamēr vecāki devās komandējumos. Kad viņa pārcēlās uz Ņujorku, Maikls skuma tik ļoti, ka ģimene četrpadsmit gadus vecajam pusaudzim ļāva doties viņai līdzi. Un tā viņi dzīvoja kopā.
Atcerieties Reičelu, Jākobu, Mārtinu Belamiju, kuri dzīvo nelielajā Misūri štata pilsētiņā Arkādijā? Te dzīvē sāka atgriezties aizsaulē aizgājušie mīļie cilvēki, bet pēc tam militāristi, uzskatot, ka atdzimušie ir bīstami apkārtējiem, pasludināja pilsētiņu par karantīnas zonu. Taču vai atdzimušie ir bīstami? Pilsētiņas iedzīvotāju domas dalās. Kas tālāk notiks Arkādijā, kurš uzvarēs un vai patiešām atdzimušie apdraud cilvēkus – skaties dramatiskā fantāzijas seriāla „Atdzimšana” jaunajās sērijās.
