Arī tagad nav viegla dzīve 1
Izejot jūras krastā, skaidrā laikā pāri Irbes šaurumam var redzēt Sirves bāku Sāmsalā. Kāpās sastopam četrus jauniešus. “Tas ir retums, jo darba šeit nav un saimnieciskā darbība ir ierobežota, jo piekrastes ciemi ietilpst Slīteres nacionālā parka teritorijā. Skolas un citas sabiedriskās iestādes ir vien Kolkā (15 km attālumā) un Dundagā (28 km). Tuvākais veikals atrodas Mazirbē, bet pie mums Pitragā divas reizes nedēļā iegriežas autoveikals,” stāsta mans pavadonis vidzemnieks Aivars Aivieksts, kurš te pirms pāris gadiem ieprecējies. “Dzīvojam diezgan izolēti. Vietējie maršruta autobusi te nekursē. Ja nav personiskās mašīnas, tad uz pilsētu tiekam tikai ar skolas autobusu rītā un vakarā atpakaļ un dēļ sīkas vajadzības aiziet visa diena.” Ar veselības aprūpi ir vēl sliktāk. Ja gadās pēkšņi saslimt, ātrā palīdzība jāsauc no Ventspils (65 km) vai Rojas (50 km).
Tomēr kāds cerību stariņš rosīgiem vietējiem iedzīvotājiem pavīdējis šā gada sākumā līdz ar jaunā Slīteres nacionālā parka likuma pieņemšanu Saeimā, kas no dabas lieguma zonas izslēdzis privātīpašumus no Pitraga līdz Saunagam.
