Māris Antonevičs: Liberāļu sugas izdzīvošanas jautājums 5
Kāda suga apdzīvo planētu un tērē tās resursus, bet, kad tie draud izsīkt, radības sēžas milzīgos kosmosa kuģos un Galaktikā meklē sev nākamo piemēroto mājvietu. Tā viņi nonāk līdz Zemei, kur priekšā jau ir cita suga (cilvēki), tāpēc gaidāma nopietna cīņa. Tāds ir populārs sižets daudzās fantastikas filmās par citplanētiešiem, kuras visas iedvesmojis slavenais angļu rakstnieka Herberta Velsa 1898. gada romāns “Pasauļu karš”. Taču varbūt tas nemaz nav tik fantastisks, ja vien izņemam no stāsta citplanētiešus un kosmosa kuģus.
Nupat pieci Saeimas deputāti – Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins – paziņojuši, ka izstājas no partijas “Vienotība”. Diviem no piecnieka jau ir pieredze, un viņi labi apzinās to brīdi, kad “resursi” sāk beigties, – Viņķele agrāk bija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedre, bet Dālderis savu politisko karjeru sāka Tautas partijā, turklāt ne jau kā kaut kāds ierindnieks, bet uzreiz ministrs. Protams, zināms, ka viņiem bijušas lielākas vai mazākas domstarpības ar “Vienotības” vairākumu, un par šķelšanos baumots jau vismaz divus vai trīs gadus. Reizēm kāds izteikums par to izsprādzis intervijās vai interneta sociālo tīklu ierakstos. Vēlāk tas parasti ticis piegludināts ar ērto lozungu par “Vienotības” demokrātiskumu un viedokļu daudzveidību. Jo īpaši tāpēc, ka “Vienotības” kongresi parasti noritējuši ļoti pareizi – lielas savstarpējās sapratnes gaisotnē, bet tie, kas nepiekrīt, sēdējuši klusi, vien pārtraukumos kaut ko sačukstoties savā starpā. Kāpēc tad tagad tāds demaršs? Atbilde ir tāda pati kā Velsa citplanētiešu romānā – uz planētas (tas ir – partijā) draud beigties resursi.
Protams, pat ar visām pašreizējām grūtībām “Vienotība” varētu nākamgad pārvarēt piecu procentu barjeru un iekļūt arī nākamajā Saeimā, līdzīgi kā tas nesen notika Rīgas domes vēlēšanās. Taču ir skaidrs, ka deputātu skaits būtu krietni mazāks nekā iepriekšējos sasaukumos. Ja paskatās 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, var viegli aprēķināt, ka Viņķele un Čigāne būtu pirmās pretendentes uz izkrišanu, jo no vēlētājiem jau agrāk saņēmušas daudz svītrojumu (Viņķelei 10 053 svītrojumi, 12 595 plusi; Čigānei – 8709 svītrojumi, 10 145 plusi). Ja tiešām runa būtu par ideoloģiju, tad šķiršanos vajadzēja noformēt jau agrāk, taču atteikties no resursiem negribas. Arī tagad izrādās, ka piecnieks partiju ir pametis, taču Saeimas frakcijā turpināšot darboties, it kā nekas nebūtu noticis. Tas, protams, ir jautājums arī “Vienotības” palicējiem, vai viņiem tas liekas normāli, bet lai nu viņi paši kārto savas attiecības. Sabiedrībai nozīmīgi – kāds būs jaunais politiskais piedāvājums.
Kā izrādās, jau gada sākumā esot izveidota slepena “domubiedru grupa”, kas pirms vēlēšanām plānojot pārtapt partijā. Tādā “liberālā”, “demokrātiskā”, “eiropeiskā” – skaidro Viņķele. Krievvalodīgajiem medijiem viņa vēl atklājusi, ka partija būšot “visiem pilsoņiem, neatkarīgi no valodas, kurā viņi runā” (kā gan citādi!). Katrā ziņā cīņa solās būt asa un piedāvājums liberāli noskaņotiem vēlētājiem diezgan plašs – labējie liberāļi no “Latvijas attīstībai”, kreisie liberāļi no partijas “Progresīvie”, konservatīvie liberāļi (dīvaini skan, bet tā viņi paši sevi ne reizi vien raksturojuši) no “Vienotības” un nu vēl arī Viņķeles “liberāldemokrāti”. Jautājums tikai – vai būs pieprasījums?
