Liāna Langa: ”Ir diezgan problemātiski noticēt ļaudīm, kuri nemitīgi lieto meinstrīma jaunrunu!” 10
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Tikko, 25. jūnijā, viņa dzimšanas dienā pasaule atcerējās un pieminēja britu rakstnieku Džordžu Orvelu (25.06.1903.–21.01.1950.), kurš slavu ieguvis ar satīriski politisko alegoriju par komunistisko ideoloģiju “Dzīvnieku ferma” (1944) un antiutopiju “1984” (1950).
PSRS šīs grāmatas bija aizliegtas, un par to atrašanos pilsoņu mājās draudēja cietumsods. Rakstnieka politiskie uzskati dzīves laikā mainījās. Pēc dalības Spānijas pilsoņu karā un tur pieredzētā, karojot kopā ar Apvienoto strādnieku marksistu partiju, viņš kļuva par pārliecinātu antikomunistu, saglabādams sociālistiskus uzskatus. Rakstnieks publiski reflektējis par valodas nozīmi sabiedrībā un politikā, kritizējot britu tālaika akadēmisko žargonu un birokrātiskos eifēmismus – parādības, ar kurām sastopamies arī šodien.
Valoda visprecīzāk izgaismo procesus sabiedrībā un politikā, un reizēm ir biedējoši vērot, cik lielā mērā ideoloģiski kreisi orientētu, plakātisku un primitīvu valodu dzirdam publiskajā telpā šodien. Ir diezgan problemātiski noticēt ļaudīm, kuri nemitīgi lieto meinstrīma jaunrunu ar pareizajiem atslēgas vārdiem. Valodas noplicināšanā un novienādošanā saskatu jaunus riskus vārda, izteiksmes un domas brīvībai.
Džordžs Orvels ir sabiedriskā apritē plaši iegājušos jēdzienu “aukstais karš”, “Lielais Brālis”, “Domu policija” un arī “jaunruna” autors. Par ideoloģiskas jaunrunas bīstamību mana un iepriekšējā paaudze pilnā mērā varēja pārliecināties PSRS, kurā melns tika uzdots par baltu un otrādi, publiski apšaubīt šo “kārtību” bija aizliegts.
Varbūt tādēļ mums ir saasināta, pieredzē sakņota reakcija uz valodas ideoloģizēšanos. Šodien politiski aktīva kļūst paaudze bez briesmīgās padomju laika un tajā lietotās valodas pieredzes, tādēļ pasaules pārveides un progresa kaismē atkal komunicē visai plakātiskā valodā, diemžēl kāpjot virsū jau sarūsējušam grābeklim un neapzinoties, ka ievainojumi var izraisīt asins saindēšanos.
Latviešu rakstniecībā man pietrūkst refleksijas par cilvēka stāvokli pēcpatiesības laikmetā un šodien notiekošo plašākās kategorijās, piepaceļoties virs sadzīves psiholoģisma un sociālās realitātes, savukārt vietējie seriāli un filmas, ar retiem izņēmumiem, vairāk tendētas restaurēt pagātnes notikumus un retro atmosfēru, kas mums, protams, arīdzan svarīga.
Visgrūtāk laikam ir aptvert un reflektēt par to, kas ar mums notiek tieši šodien, sperot soli malā un iegūstot kritisku distanci pret sevi un notiekošo. Nedrīkstētu aizmirst, ka tas ir viens no mākslas uzdevumiem.
Demokrātijas apstākļos mums ir pieejami daudzveidīgi informācijas avoti. Plaši pieejami tīmekļa raidieraksti – ērts audio formāts, ko var klausīties dažādās ierīcēs. Raidierakstus piedāvā sabiedriskie mediji, vietnes, drukātās preses izdevumi, indivīdi un organizācijas.
Kā alternatīvu meinstrīmam vēlos atgādināt par, iespējams, mazāk zināmiem, kvalitatīviem raidierakstiem, kuri pozicionē stabili sakņotu vērtīborientāciju līdz ar pēcpatiesības laikmeta tendenču nesagandētu, patīkamu un inteliģentu valodu. Tādi rodami intelektuālas ievirzes polemiski izglītojoša tīmekļa žurnāla “Telos.lv” https://telos.lv/ rubrikā “Sarunas”.
Te iespējams noklausīties augstas raudzes intelektuālu refleksiju par cilvēka dabu, runas brīvību, laulību, Jesajas Berlina mantojumu, kā arī jaunāko balss ierakstu, kurā Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe debatē par Tomasa Manna romānu “Burvju kalns”. Saruna notiek par Eiropas idejiskās vēstures apstākļiem laikā īsi pirms Pirmā pasaules kara.
Otrs avots ir nacionāli domājoša vēsturnieka Raivja Zeltīta vietnē “Spotify” izvietotais raidieraksts “Pārbaudes laiks” https://open.spotify.com/show/1IhE3PzNTPa9bCEZOTyD60, kurā var dzirdēt interesantas sarunas ar dažādiem ekspertiem par metapolitiku, vēsturi, postmodernajiem Rietumiem, islāma terorismu, akadēmisko kreisumu, impērismu, tiesībām sasaistē ar vērtībām, čekas noziegumiem un citām aktuālām tēmām.
Atliek vien atlicināt laiku, uzzināt daudz jauna un domāt līdzi. Paturot prātā, ka vārda un apziņas brīvība ir viens no Rietumu civilizācijas nozīmīgākajiem iekarojumiem.
