Foto-LETA

LIAA prasīs māla granulu ražotnes īstenotājiem atmaksāt ES līdzekļus 0

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nolēmusi no māla granulu ražotnes, kas tā arī nav sākusi darbu, īstenotājiem “Lateast” atprasīt visus savulaik ņemtos Eiropas fondu līdzekļus vairāk nekā pusmiljona latu apmērā, 10.februārī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Lai tiktu ārā no “Rimi”, tagad vajag kuponu”- pircēji samulsuši, kā tikt ārā no veikala, ja nekas netiek nopirkts
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Lasīt citas ziņas

Raidījums informēja, ka “Lateast” 2008.gadā no LIAA saņēma 597 223 latus Eiropā pirmās māla granulu ražotnes izveidei, taču neilgu brīdi pēc rūpnīcas nodošanas ekspluatācijā tā darbu pārtrauca.

LIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta programmu vadības nodaļas vadītājs Raimonds Aleksejenko raidījumam sacīja, ka uzņēmums visus piecus gadus saimniecisko darbību nav veicis, tāpēc tā vietā, lai piedzītu tikai daļu no naudas, no uzņēmuma tiks piedzīta visa summa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus raidījums atzīmēja, ka LIAA lēmumu atprasīt projektā ieguldīto fondu naudu pieņēmusi tikai tagad, lai arī “Lateast” projektam jau pirms vairāk nekā gada ir beidzies uzraudzības periods, kas no līguma noslēgšanas dienas ilgst piecus gadus. Taču LIAA pārstāvji apgalvojuši, ka nekas neesot nokavēts.

“Normālā tempā mēs šo vēstuli [par ieguldītās Eiropas Savienības (ES) naudas atprasīšanu] būtu sūtījuši martā maijā. Tā kā ir paaugstināta interese par šo projektu, tas no šiem 1300 projektiem ir pavirzījies par prioritāru,” raidījumam sacīja Aleksejenko. Pēc LIAA sniegtās informācijas, kopumā no aptuveni 5000 LIAA klientu, neatbilstības līgumam konstatētas 1300 gadījumos.

Vienlaikus Aleksejenko arī atzina, ka atgūt lielas summas neizdodas. “No visiem gadījumiem, kur mēs piedzenam naudu, mēs piedzenam dažus tūkstošus latu. Mēs neesam nodrošinātais kreditors, attiecīgi banka ar savām ķīlām un tad jau pēc nodokļiem sekojam mēs kā nenodrošināts kreditors, un šis proces ir ļoti svarīgs, ka turpinām šīs darbības. Bet saprotam, ka gala rezultātā, ļoti lielus finanšu līdzekļus mēs nekad neatgūsim,” teica Aleksejenko.

Aģentūra BNS iepriekš vēstīja, ka 2009.gada beigās “Lateast” sāka ražošanu testa režīmā. “Lateast” iegādājās māla granulu ražošanas līniju 1,2 miljonu latu vērtībā. Ražošanas līniju veidoja māla sasmalcinātājs, sajaucējs, granulēšanas iekārta, keramiskā krāsns un fasēšanas iekārta. Jaunā ražošanas līnija spēja saražot aptuveni vienu tonnu māla granulu stundā.

Lai iegādātos māla granulu ražošanas līniju, “Lateast” saņēma valsts un Eiropas Savienības 597,2 tūkstošu latu līdzfinansējumu. Māla granulas izmantojamas ūdens attīrīšanas filtru un būvmateriālu izgatavošanā.

Saražoto produkciju “Lateast” galvenokārt plānoja eksportēt uz Ukrainu, Horvātiju un Japānu. “Lateast” dibināts 2005.gadā, uzņēmuma īpašnieki ir vairākas privātpersonas, un tā pamatkapitāls ir 1,375 miljoni latu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.