LGBT karaspēks Ukrainas frontes līnijā – lieta, ar ko nākas rēķināties eiropeiskajai Ukrainai 0
Vienu Kijivas simboliskā centrālā laukuma stūri tagad klāj tūkstošiem mazu zilu un dzeltenu karogu, godinot Ukrainas kritušos karavīrus. Šī mēneša sākumā aktīvistu grupa pulcējās, lai arvien pieaugošajai kolekcijai pievienotu cita veida karogu. To centrā bija vienradži, kas pārstāvēja katru karā nogalināto geju karavīru, par tp plašāk raksta BBC.
LGBT karavīru nāve Ukrainā ir atklājusi nevienlīdzību. Viņiem nav tādu pašu tiesību kā heteroseksuālajiem karavīriem. Geju laulības ir nelikumīgas, proti, kad šie karavīri tiek nogalināti, viņu partneriem nav tiesību izlemt, kas notiek ar viņu ķermeni, kā arī viņiem nav tiesību uz valsts atbalstu.
Attieksme pret LGBT tiesībām pēdējo desmit gadu laikā ir ļoti mainījusies, jo Ukraina ir pieņēmusi Eiropas vērtības, lai gan daudziem joprojām ir sociāli konservatīvi un pat homofobiski uzskati. Cerības bija lielas pagājušajā pavasarī, kad parlamentā tika iesniegts likumprojekts par viendzimuma pāru civilo partnerattiecību atļaušanu, taču 14 mēnešus vēlāk tas ir apstājies. Tikmēr LGBT karavīri ir ziņojuši par iebiedēšanu un vajāšanu savās vienībās.
Kad Marija Volja 2022. gadā gandrīz gāja bojā, aizstāvot savu dzimto pilsētu Mariupoli, kas tagad atrodas Krievijas okupācijā. Lai gan 31 gadu vecā sieviete dienēja armijā kopš 2015. gada, pilna mēroga Krievijas iebrukums mainīja viņas baiļu slieksni – viņa vairs nebaidījās atklāt savu seksualitāti.
Marija publicēja savu iznākšanu LGBT karavīriem paredzētajā TikTok kontā. Kad viņas komandieris ieraudzīja ziņu, viņš lika viņai to izdzēst. Mariju pārcēla no vienības. Bet tomēr viņai izsaka joprojām diskriminējošus komentārus. “Kāpēc jūs nevarat izveidot savu vienību?” jautā daži no viņas karavīriem. Viņa joprojām tiek vajāta tiešsaistē un uz ielas tiktāl, ka dažreiz viņa nejūtas droši.
Taču 16. jūnijā, tiekot ārā no frontes līnijas, Marija piedalījās pirmajā praida gājienā, kas notiks Kijivā kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Kopā ar savu līgavu Diānu Marija pievienojās korim, kas skandēja par “uzvaru un vienlīdzību”. “Mums ir divas prasības. Vairāk ieroču un civilās partnerības,” kliedza organizatori.
Seksuālo minoritāšu laulību legalizēšana Ukrainā pašlaik nav iespējama, jo tādēļ ir jāmaina konstitūcija, kas nav iespējams, kamēr Ukrainā ir spēkā karastāvoklis. “Es nevaru izslēgt, ka ar mani notiek kaut kas nopietns, un es vēlos, lai mana līgava tiktu apgādāta un aizsargāta,” sacīja Marija.
Spēcīgajā lietū Marijai un Diānai pievienojās apmēram ducis LGBT karavīru. Dažiem tas bija pirmais praida gājiens, un viņu komandieri bija devuši īpašu atļauju piedalīties šajā dienā. Tas nebūtu iedomājams 2021. gadā. “Mēs esam lepni, ka esam spējuši parādīt cilvēkiem, ka ir daudz mūsu, geju karavīru, un ka mēs esam frontes līnijas, kas aizstāv Ukrainu.”
BBC jautāja Ukrainas militārpersonām par attieksmi pret LGBT karavīriem, taču vēl nav saņēmusi atbildi. Lielu daļu darba, lai palielinātu LGBT karavīru atpazīstamību frontes līnijā, ir paveicis Viktors Pilipenko, pirmais atklāti homoseksuālais karavīrs Ukrainas armijā, kurš 2018. gadā atklāja savu seksualitāti. Viņš izveidoja tiešsaistes kopienu, mudinot apkalpojošos karavīrus dalīties pieredzē pēc tam, kad viņš pamanīja, ka cilvēkiem, kurus viņš izglāba no maziem frontes ciemiem, geji bieži kļuva pieņemamāki. “Cilvēku attieksme mainās, jo viņi ir dzirdējuši mūsu stāstus.”
Kopienai palīdzīgu roku sniedzis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš, fiksējot tradicionālo ģimenes vērtību popularizēšanu, homofobiju iekļāvis savā ideoloģijā. Ukraiņi vēlas viņam pretoties, kā vien var. “Šis ir vērtību karš, un cilvēki saprot, ka, ja mēs vēlamies turpināt integrāciju Eiropā, iestāties ES, pievienoties NATO, tad mums ir jāpieņem liberālās vērtības,” sacīja Viktors.
