LFF prezidents Kaspars Gorkšs (no labās) un LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks negrasās iet Latvijas futbola virslīgas prasību pavadā.
LFF prezidents Kaspars Gorkšs (no labās) un LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks negrasās iet Latvijas futbola virslīgas prasību pavadā.
Foto: Paula Čurkste/LETA

LFF nespēj vienoties ar futbola virslīgu un piedāvā pārņemt turnīra organizēšanu 0

Latvijas Futbola federācija (LFF) ar nolūku nodrošināt pilnvērtīgu futbola virslīgas čempionāta norisi visām iesaistītajām pusēm piedāvā proaktīvu LFF iesaistīšanos turnīra attīstības jautājumu risināšanā un vienlaicīgu visu ar sacensību organizēšanu saistīto segmentu pārņemšanu savā paspārnē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Piektdien norisinājās kopīga tikšanās starp LFF vadību, LFF valdes locekļiem, biedrības “Latvijas Futbola Virslīga” (LFV) valdi un virslīgas klubu vadības pārstāvjiem, lai diskutētu par stratēģiskās sadarbības principiem starp LFF un biedrību attiecībā uz Virslīgas čempionāta organizēšanas jautājumiem.

Par līdzšinējo abu pušu sadarbību diskutēts arī iepriekš, LFF un biedrībai LFV līdz šim nevienojoties par jauna sadarbības līguma noslēgšanu. Vienkāršiem vārdiem runājot, LFF vadība nevēlas iet virslīgas pavadā un vienkārši tāpat sākt maksāt krietni lielākas naudas summas, kuras prasa virslīga, to pamatajot ar mārketinga vajadzībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

LFF vērtējumā tās ir nepamatotas virslīgas finansiālās prasības attiecībā pret federācijas ieguldījumu biedrības aktivitāšu nodrošināšanai.

Tikšanās reizē tika diskutēts par dažādiem virslīgas čempionāta attīstības scenārijiem. LFF vērtējumā efektīvākais veids, kā nodrošināt sacensību izaugsmi, ir vienas organizācijas atbildība par visiem ar čempionātu saistītajiem segmentiem.

LFF var garantēt mērķtiecīgu virslīgas čempionāta attīstību, veicot funkciju apvienošanu vienas organizācijas paspārnē un tādējādi optimizējot resursus, kas nepieciešami sekmīgai čempionāta norisei un attīstīšanai gan Latvijas futbola, gan klubu interesēs.

“Mūsu sarunās neesam panākuši cerēto risinājumu situācijai, kurā no LFF tiek prasīti ievērojami līdzekļi virslīgas – pēc savas būtības – mārketinga aktivitāšu nodrošināšanai. Jau vairākkārt esam pauduši, ka LFF nav gatava uzturēt šo virslīgas segmentu, jo uzskatām, ka tas ir klajā pretrunā ar biedrības izveidošanas stūrakmeni,” pauž LFF prezidents Kaspars Gorkšs.

“Tā (virslīga) ir organizācija, kurai līdz šim esam deleģējuši tiesības strādāt ar čempionāta komerciālo pusi, un šādu prasību virzīšana attiecībā pret LFF apliecina, ka virslīga ar šo savu primāro uzdevumu pašlaik netiek galā. Vienlaicīgi tas jau var apdraudēt arī citu čempionāta pamatfunkciju veiksmīgu izpildi no finanšu plānošanas un līgas attīstības skatupunktiem,” turpina LFF prezidents.

“Mēs apzināmies, ka finansējuma piesaiste tik nozīmīga turnīra attīstībai ir sarežģīts process, tāpēc paužam gatavību iesaistīties, nākot talkā ar risinājumu meklēšanu virslīgas čempionāta organizēšanā. Esam gatavi diskutēt un izskatīt dažādus risinājumus finansējuma piesaistei, lai čempionāts turpinātu augt un nodrošinātu kā klubiem, tā līdzjutējiem pēc iespējas komfortablāku vidi,” skaidro Gorkšs.

Reklāma
Reklāma

Virslīgas reglaments nosaka, ka visas tiesības attiecībā uz čempionāta organizēšanu ir tikai un vienīgi LFF īpašums, kā arī LFF ir ekskluzīvs virslīgas čempionāta juridisko un faktisko komerctiesību īpašnieks.

“Ja iesaistāmies šajā procesā un nākam talkā ar finansējuma piesaisti virslīgas čempionāta efektīvai organizēšanai, vēlamies pārņemt visus ar čempionāta organizēšanu saistītos jautājumos atpakaļ LFF paspārnē.

Esam gatavi strādāt šajā virzienā, bet tādā gadījumā piedāvājam čempionāta organizēšanu pārņemt pilnībā savā kontrolē, lūkojot, kā un vai varam sadarboties ar LFV pie šāda scenārija. Ja uzņemamies finansēt sacensību rīkošanu, vēlamies šo procesu stingri kontrolēt un pilnībā pārraudzīt finanšu izlietojumu,” turpina Gorkšs.

Ja virslīgas puse kopā ar klubiem paliek pie līdzšinējās lietu kārtības un LFF iesaistīšanās finansiālo izaicinājumu risināšanā nav nepieciešama, LFF paliek pilnībā atvērta jauna sadarbības līguma noslēgšanai un sacensību līdzfinansēšanai iepriekšējo gadu apmērā.

Vienlaicīgi LFF vērš uzmanību uz iepriekš publiskajā telpā nekorekti pasniegtu informāciju par noteikumiem un kārtību, kā tiek segti virslīgas čempionāta spēļu tiesnešu nodrošinājuma izdevumi. Tāpat Latvijas futbola jumtorganizācija uzsver, ka iepriekš LFV publiski spekulējusi ar izteikumu, ka šis segments ir jāfinansē LFF, šādi pamatojot ievērojamo finansiālo prasību kāpumu attiecībā pret futbola federāciju.

Tāpat LFF vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar starptautisko organizāciju noteikumiem federācijai ir jābūt tikai ar tiesāšanu saistīto izdevumu administrētājam, nevis šī segmenta finansētājam. Starptautiskie noteikumi aizliedzot maksājumus par tiesāšanas segmenta nodrošinājumu veikt trešajām pusēm, lai izvairītos no iespējamā interešu konflikta, un nenosaka, kam ir jābūt šī segmenta finansētājam.

Katrā no virslīgas čempionāta sezonām, kas norisinājusies LFF un LFV sadarbībā, šie noteikumi esot ievēroti, virslīgas pusei šo segmentu finansējot un nododot līdzekļus futbola federācijas rīcībā, savukārt LFF veicot visu saistīto maksājumu izpildi.

“Šādi notikumi un atteikšanās sadzirdēt mūsu nostāju un tās pamatojumu ceļ virslīgas čempionātam lieku un nevajadzīgu neslavu. Tomēr mums kā par Latvijas futbola attīstību atbildošajai organizācijai ir jātur godā savas vērtības un plānveidīgs darbs pie izaugsmes, neiesaistoties ārējās provokācijās,” uzsver LFF prezidents.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.