Levits: Vietējo kopienu padomes ir obligātas 25
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits ir izsludinājis Pašvaldību likumu, kuru bija nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, lai tā noteiktu precīzāku vietējo kopienu iedzīvotāju padomju veidošanas regulējumu. Pilnvaru beigās 13. Saeima veica grozījumus likumā, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Paziņojumā pēc likuma izsludināšanas E. Levits norāda – likumā noteiktās tiesības pašvaldībām, ka tās var veidot padomes, pēc būtības tām uzliek pienākumu šādas institūcijas izveidot, kas izriet no likuma mērķa un sistēmas.
“Nav iedomājams, ka kāda pašvaldība varētu neveidot iedzīvotāju padomes vai mēģināt to darbības mērķi sasniegt ar citiem rīkiem vai līdzekļiem. Iedzīvotāju padomju izveidošana ir obligāts pašvaldības pienākums, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību un sekmētu vietējo kopienu līdzdalību,” teikts Valsts prezidenta paziņojumā.
E. Levits arī atzinis, ka pašvaldībām likums dod lielu rīcības brīvību un tās var izvērtēt, cik un kur šādas institūcijas veidot.
E. Levits jau Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma sagatavošanas laikā ir informējis Saeimu, ka šis ir principiāli svarīgs jautājums, lai vietējās kopienas varētu pārstāvēt iedzīvotājus saziņā ar pašvaldību un pašas izlemt lokālas nozīmes jautājumus.
Valsts prezidents arī uzskata, ka likumā bija nepieciešams paredzēt tieši vēlētas iedzīvotāju padomes, bet šai procedūrai nav jādublē domes vēlēšanas. Katra pašvaldība var izlemt, kā organizēt vēlēšanu procedūru. Likums vēl nav stājies spēkā, bet vairākās pašvaldībās jau veido vai ir izveidotas iedzīvotāju padomes.
“Latvijas Avīze” iepazinās ar Jelgavas novada un Ropažu novada pieredzi, bet tās nav vienīgās domes, kas meklē veidu, kā nostiprināt saikni ar iedzīvotājiem.
Jelgavas novadā būšot 16 padomes
Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības pasākumos un aktivitātēs, Jelgavas novadā par Eiropas Savienības fondu finansējuma līdzekļiem jau īsteno projektu “Līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes paaugstināšana Jelgavas un Ozolnieku novados”.
Projekta darbības periods ir no 2020. gada oktobra līdz 2023. gada februārim (ieskaitot), un to īsteno biedrība “Lauku partnerība “Lielupe””, kas veic dažādas kopdares aktivitātes. Šajā rudenī biedrība organizē iedzīvotāju forumus “Būt vai nebūt iedzīvotāju padomēm Jelgavas novadā”, pieaicinot arī ekspertus.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”) “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka sapulces ar iedzīvotājiem plānots rīkot visos 16 novada pagastos, tajās izskaidrojot, kādas būs iedzīvotāju iespējas, uzklausot arī viņu viedokli.
Padomes plānots veidot visās 16 teritorijās. Nākamā gada sākumā dome varētu apstiprināt padomes nolikumu, bet padomju vēlēšanas tā plāno vasaras sākumā. Kopdares aktivitātes ir laba bāze, uz kuras pamata varēs veidot vietējo kopienu padomes, uzskata domes priekšsēdis.
Viņš atzīst, ka iedzīvotāju aktivitāte pagastos ir dažāda.
“Es nebaidos no iedzīvotāju iesaistes pašvaldības norisēs, deputātiem dzīve būs mierīgāka, ja iedzīvotāji varēs dzīvot līdzi novadā notiekošajam,” uzskata M. Lasmanis. Uz vaicāto, kā plānots izraudzīties cilvēkus padomēs, priekšsēdis pieļāva, ka notiks sapulces katrā pagastā, kurās sanākušie iedzīvotāji no sava vidus ievēlēs cilvēkus padomē.
Pēc E. Levita ierosinājuma likumā ir noteikts, ka padomē var ievēlēt un tās var vēlēt tikai Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības pilsoņi, kas reģistrēti Fizisko personu reģistrā.
Padomēs arī bijušie deputāti
Ropažu novadā iedzīvotāju padomes jau darbojas bijušajos novados – Garkalnē, Stopiņos un Ropažos, kā arī Vangažu pilsētā. Pašvaldības mājaslapā ikviens var iepazīties ar padomes nolikumu, katras padomes sastāvu un protokoliem – tajos ir atspoguļoti iedzīvotāju ierosinājumi, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes, novada domes viedoklis par katru priekšlikumu.
Domē par sadarbību ar padomēm atbild priekšsēdētāja vietnieks Haralds Burkovskis (Nacionālā apvienība). Viņš “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka dome deva iespēju padomēs pieteikties visiem, kas vēlas tajās darboties. Vismazākā padome ir Vangažu pilsētā, kur ir astoņi iedzīvotāju pārstāvji, Stopiņos – 12, Ropažos – 14. Vislielākā padome 20 cilvēku sastāvā ir izveidota Garkalnē. “Latvijas Avīze” pamanīja, ka šajā padomē ir arī bijušie pašvaldības deputāti, piemēram, Kārlis Knēziņš, kurš no Latvijas Reģionu apvienības bija ievēlēts Garkalnes novada domē.
Ar Vangažu padomes izveidošanu gājis visgrūtāk, jo cilvēki tajā sākumā neesot pieteikušies, bet tagad tā ir ļoti aktīva, atzīst H. Burkovskis. Viņš pastāstīja, ka padomes sēdes organizē atklāti, lai uz tām varētu nākt ikviens iedzīvotājs. Padome apkopo idejas, par kurām pēc tam tiek informēta dome.
Jautājumu loks esot plašs, piemēram, kā pārkārtot satiksmi, kur būtu nepieciešama autostāvvieta, rotaļu laukums vai suņu pastaigu laukums. H. Burkovskis tiekas ar iedzīvotājiem, jo viņiem ir jāizskaidro, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir vai nav atbalstāms. Esot arī tā, ka kāds viņu ierosinājums jau ir paredzēts domes plānā, bet cilvēki to nezina. Piemēram, viens pagasts ierosināja izvietot tā teritorijā brīvpieejas ūdenskrānu, kas jau bija iekļauts budžetā, taču iedzīvotāji atrada tam vispiemērotāko vietu – pie sporta laukuma.
Pašvaldība paredzējusi 100 000 eiro līdzdalības budžetu, par kura līdzekļiem ir īstenoti vairāki iedzīvotāju ierosināti projekti.
“Lielākais ieguvums ir jauna komunikāciju platforma sadarbībā ar cilvēkiem. Viņi līdzdarbojas, un tas notiek uz labas gribas pamatiem. Brīnos par pašvaldībām, kas baidās no iedzīvotāju iesaistes. Tas ir labi, ka cilvēki tur rūpi par savu vidi. Pašvaldībai tas var sagādāt neērtības, bet tas ir svarīgi. Mēs to uztveram arī kā atbalstu domei,” uzskata H. Burkovskis.
Vangažu iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja vietniece Jana Bunkus iepriekšējā sasaukumā bija Inčukalna novada domes deputāte (ievēlēta no Latvijas Zemnieku savienības). Inčukalna novadu reformas gaitā sadalīja, Vangažu pilsētu iekļaujot Ropažu novadā. “Darbs iedzīvotāju padomē ir loģisks turpinājums tam, ko darīju iepriekš. Tā ir iespēja aktīvāk iesaistīties pašvaldības dzīvē,” “Latvijas Avīzei” atzina J. Bunkus.
Viņa atgādināja, ka iedzīvotāju pārstāvji var iet uz domes komiteju sēdēm, saņemt informāciju un pēc tam izskaidrot to iedzīvotājiem, padome var iesniegt savus priekšlikumus, kas Vangažos ir apkopoti “Ideju bankā”. Iepazīstoties ar padomes protokoliem, redzams, ka cilvēku intereses ir ļoti dažādas – vieni vēlas bruģētu celiņu izveidi abās pusēs strautam, bet saņēma atteikumu, jo tur ir paredzēts saglabāt zaļo vidi.
Citi piedāvā izveidot stāvvietu blakus “Latvijas Pasta” ēkai – šo jautājumu vietējā pārvalde solījusi virzīt izskatīšanai domē. Pašvaldības budžeta sagatavošanas laikā padome sadarbosies ar Vangažu pilsētas pārvaldi.
“Cilvēkiem ir idejas, bet viņi nezina, kā rakstīt projektus, pie kā vērsties. Daudz kas budžetā jau ir paredzēts, bet iedzīvotāji to nezina. Man ir nepieciešamā pieredze, lai palīdzētu uzturēt saikni ar domi,” stāsta J. Bunkus.
Padomēs darbojas arī ar partijām saistīti iedzīvotāju pārstāvji, tāpēc iepriekš bija izskanējušas bažas, ka šo institūciju pirms pašvaldību vēlēšanām varētu izmantot kā platformu priekšvēlēšanu cīņām. J. Bunkus uzskata, ka tā tas nevarētu notikt. “Mūsu darbam nav nekādas politiskās pieskaņas. Mēs darbojamies kā iedzīvotāju pārstāvji,” uzsver J. Bunkus.
