Levits uzskata par pareizu jaunajā valdībā uz ministru amatiem nevirzīt Saeimā neievēlētus cilvēkus 11
Valsts prezidents Egils Levits uzskata par pareizu jaunajā valdībā uz ministru amatiem nevirzīt uz Saeimu kandidējušus, bet tajā neievēlētus cilvēkus.
“Jaunās vienotības” (JV) valde svētdien, 2.oktobrī, esot pieņēmusi lēmumu nevirzīt ministru amatiem deputātus, kuri nav ievēlēti 14.Saeimā. Prezidents šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka tas ir pareizs uzstādījums, jo šie cilvēki ir bijuši nodoti vēlētāju vērtējumam un, ja vēlētājs tos par pietiekami labiem nav atzinis, tad pēc tam pa “pakaļdurtiņām tos iebīdīt valdībā” nav īsti politiski pareizi.
Līdzīgu viedokli prezidents pauda par ministru kandidātiem, kuri nemaz nav kandidējuši vēlēšanās, tomēr šeit esot iespējami izņēmumi. “Es teiktu tā: nevis 100%, bet principā, ja esi ministrs, tad pirmo reizi tevi var ņemt no ārpuses – cilvēku, kurš ir vai nav partijas biedrs. Kā kompetences ministru var ņemt no ārpuses, un ir svarīgi, ka šī iespēja pastāv, bet nākamajās vēlēšanās tev tomēr vajadzētu nostāties vēlētāju priekšā,” norādīja Levits.
Prezidents arī uzskata, ka vēlētāji šoreiz izvēlējušies kvalitatīvāku parlamenta sastāvu, savukārt pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa uzdevums līdzšinējā valdībā bija ārkārtīgi grūts un, ņemot vērā vēl pašreizējās Saeimas sastāvu, “bija diezgan labi izpildīts.”
“Bet tas objektīvais izpildījums absolūti nebija tas, ko varēja sasniegt pie labākas koalīcijas, pie kvalitatīvāka Saeimas sastāva. Bija izdarīts labi, ņemot vērā apstākļus. Tagad tie apstākļi ir labāki, un tādēļ tie ir jāizmanto, un es domāju, ka Krišjānis Kariņš noteikti ir ļoti iespējams [premjera amata] kandidāts,” norādīja Levits.
Prezidents arī uzskata, ka jaunās valdības izveidošanas procesu ir iespējams pabeigt līdz novembra sākumam. “Varbūt ne pirmais datums, kaut kad novembrī, lai varētu strādāt labāk. Dažas dienas uz vienu vai otru pusi nav izšķirošais,” piebilda Levits.
Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība” (JV), kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16, “Apvienotais saraksts” (AS) – 15, Nacionālā apvienība (NA) – 13, “Stabilitātei!” – 11, “Progresīvie” – 10, bet “Latvija pirmajā vietā” – deviņus mandātus.
Prezidents šorīt LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka trim partijām – “Jaunajai vienotībai”, “Apvienotajam sarakstam” un Nacionālajai apvienībai – pietiek ar 54 balsīm valdības izveidei, bet “labāk būtu, ja balsu būtu vairāk”. Kā ceturto potenciālo koalīcijas partneri visbiežāk min “Progresīvos”, kuram nākamajā Saeimā būs vēl desmit balsis.
Arī Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” komentējot minēto, prezidents norādīja, ka Saeimā ir ievēlētas četras partijas, kas pieder pie demokrātiskā spektra – JV, AS, NA un “Progresīvie” un tagad ir jāredz, vai izveidosies triju vai četru partiju koalīcija, vai trīs partiju koalīcija ar sadarbību ar ceturto partiju “kaut kādā veidā”, kas parlamentā demokrātijā ir normāli Tāpēc ir domātas koalīcijas veidošanas sarunas, kas ilgs vairākas nedēļas.
“Šīm trīs partijām ir 54 vietas, kas ir pietiekami, lai izveidotu koalīciju, taču koalīcijas stabilitātei būtu labāk, ja būtu vismaz atsevišķos jautājumos arī atbalsts no citas partijas, kas varbūt formāli nav koalīcijā, taču zināmos valstij nozīmīgos jautājumos varētu sadarboties,” norādīja prezidents.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem “Attīstībai/Par” un “Konservatīvajiem”, kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei “Saskaņai”, kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.
14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.
