Levits un Kariņš iestājas pret politisku izrēķināšanos ar valsts sekretāriem 0
Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iestājas pret politisku izrēķināšanos ar ministriju valsts sekretāriem.
Aģentūras LETA rīcībā nonākusi Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska un visu ministriju valsts sekretāru adresēta vēstule prezidentam un premjeram, kurā valsts augstākās amatpersonas aicina risināt jautājumu par valsts sekretāru aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos.
Vēstulē uzsvērts, ka pēdējie notikumi valsts pārvaldē liecina, ka šāds aizsardzības mehānisms neeksistē un valsts sekretārs nav pasargāts no politiskas izrēķināšanās situācijās, kad atsakās pildīt, iespējams, prettiesiskus ministra uzdevumus.
“Mēs uzskatām, ka eksistējošā sistēma ir izkropļota, un tādēļ aicinām politiķus un sabiedrību uz diskusiju un aktīvu rīcību esošās sistēmas uzlabošanai vai maiņai,” uzsvērts vēstulē.
Valsts sekretāri neapstrīd ministra tiesības un pat pienākumu ierosināt disciplinārlietu pret valsts sekretāru vai jebkuru citu ierēdni par pieļautu likumpārkāpumu, kā arī, ja tas nepieciešams, par ierēdņa atstādināšanu no amata. Tomēr vēstulē vērsta uzmanība uz to, ka šāda lēmumu pieņemšana nedrīkst radīt šaubas par iespējamo izrēķināšanos ar sev nevēlamu padoto, kā arī par attiecīgā ministra objektivitāti un profesionalitāti.
Valsts sekretāri vēstulē rosina steidzami radīt normatīvu regulējumu šādām situācijām, izveidojot mehānismu, kura ietvaros ir iespējams konstatēt, vai valsts sekretāra rīcība ir atbilstoša valsts civildienesta būtībai, novēršot iespējas politiski izrēķināties ar valsts sekretāru.
“Esošā situācija, kad formāli ieviests politiski neitrāls civildienests, taču praksē netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība pret nepamatotu politisko ietekmi, būtiski vājina civildienestu un valsts pārvaldi kopumā,” pausts vēstulē.
Prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka Levita ieskatā, šī vēstule ir nopietns signāls, turklāt notiekošie procesi nav pietiekami caurspīdīgi un argumentēti. Reaģējot uz valsts sekretāru vēstuli, Valsts prezidents pauž uzskatu, ka neviens nedrīkst pieprasīt no ierēdņa prettiesisku vai valsts interesēm neatbilstošu rīcību.
“Uzskatu, ka augstāko valsts civildienesta ierēdņu ierosinājumam izveidot vienotu un efektīvu mehānismu, kā ietvaros var konstatēt, vai valsts sekretāra vai citu augstāko ierēdņu rīcība ir atbilstoša valsts civildienesta būtībai, ir pamats. Nav pieņemama civildienesta ierēdņu neleģitīma ietekmēšana partijisku vai citādu politisku vai ekonomisku interešu dēļ. Savukārt ministram ir jānodrošina tiesības un iespēja ar ministrijas palīdzību īstenot savu (Ministru kabineta) politiku,” uzskata Valsts prezidents.
Levits aicina izvērtēt un konceptuāli izšķirties par optimālu modeli, kas regulētu ministra un augstākās ierēdniecības attiecības, un pēc tam konsekventi pieturēties pie izvēlētā modeļa.
Savukārt Ministru prezidents žurnālistiem atzina, ka valsts sekretāru aktulaizētais jautājums ir jārisina. Kariņa ieskatā, valsts sekretāriem nevajadzētu būt politiskiem amatiem, kas mainās līdz ar politiskās vadības maiņu.
“Es nesaredzu, ka mūsu politiskās partijas būtu tik nobriedušas, ka visas varētu nodrošināt spējīgus valsts sekretārus visās jomās. Valsts pārvaldē ir jāstrādā profesionāļiem,” sacīja Kariņš.
Ministru prezidents pieļāva, ka diskusija par šo jautājumu valdībā varētu izvērsties nākamnedēļ, kad valdība skatīs jautājumu par no amata atstādināta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša rotēšanu Centrālās statistikas pārvaldes direktora amatā.
Eglītis iepriekš pieļāva, ka viņu plānots pārcelt amatā citā iestādē, jo viņš iebildis pret ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieka Pāvela Rebenoka apstiprināšanu AS “Latvenergo” padomē. Eglītis “Latvenergo” padomes locekļu atlases konkursu nodēvēja par politizētu, ko Nemiro noliedza.
