Levits sūta vēstījumu 14. Saeimai: Pasaulei, Eiropai un Latvijai ir jārēķinās ar paaugstinātu draudu līmeni 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izvēloties nākamo Ministru prezidentu pēc 14. Saeimas vēlēšanām, Valsts prezidents Egils Levits vērtēs, vai kandidāts piedāvā konkrētu, saprātīgu rīcībpolitiku, kas Latviju padarīs drošāku un krīzēs izturīgāku. Valsts aizsardzība un iekšējā drošība, kas ietver sevī sabiedrības integrācijas jautājumus, enerģētikas krīze un ar to saistītā valsts atbalsta politika iedzīvotājiem, kā arī valsts pārvaldības sistēmas uzlabošana.
Tie ir galvenie jautājumi, kuru risinājumu Valsts prezidents E. Levits sagaida no nākamās 14. Saeimas. Tāpēc viņš aicina vēlētājus, “lemjot, par kuru partiju balsot 1. oktobrī, vērtēt, vai partija patiešām piedāvā šīm jomām jēdzīgus risinājumus”.
Valsts prezidenta E. Levita tradicionālo uzrunu Saeimā tās pavasara sesijas pēdējā sēdē var uztvert kā vēstījumu 14. Saeimai un tās vēlētājiem. “Nākamās Saeimas politisko lēmumu fonā būs Krievijas drauds Rietumu pasaulei, demokrātiskās pasaules atteikšanās no Krievijas energoresursiem, ar to saistītais cenu kāpums un inflācija, kas sāpīgi skars Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus,” uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš brīdināja, ka nākamā ziema būs smaga. Tāpēc valstij un visai sabiedrībai mērķēti ir jāatbalsta tās mājsaimniecības, kuras bez valsts atbalsta nevarēs samaksāt par nepieciešamo. “Uzsveru – mērķēti atbalstīt! Ministru prezidents ir uzstājīgi pieprasījis izstrādāt mērķētu atbalsta sistēmu. Valsts pārvaldei tagad beidzot ir jāizdara tas, kas nav izdarīts trīsdesmit gados,” uzskata E. Levits.
Viņš kā nozīmīgu uzdevumu nosauca valsts drošību, jo “kamēr Krievijā valdīs imperiālistiskais Putina vai kāda viņa ideoloģijas mantinieka režīms, pasaulei, Eiropai un Latvijai ir jārēķinās ar paaugstinātu draudu līmeni”. Tāpēc arī nākamajos četros gados ir jāsaglabā Latvijas ārpolitiskais svars, jo tas kalpo Latvijas valsts drošībai.
“Tā ilgtermiņa nostiprināšana ir prioritārs uzdevums nākamajai valdībai un Saeimai, koalīcijas un opozīcijas partijām. Pie tā jāstrādā tikpat neatlaidīgi, kā to darīja šīs valdības Ministru prezidents, ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs,” sacīja E. Levits, ar minētajiem domājot valdības vadītāju Krišjāni Kariņu (“JV”), ministrus Edgaru Rinkēviču (“JV”) un Arti Pabriku (“AP”).
Par vairākiem jautājumiem, kurus E. Levits minēja savā runā, viņš jau Saeimā ir vairākkārt iepriekš uzstājies. Arī šoreiz viņš minēja nepieciešamību stiprināt iekšējo drošību, kas ilgu laiku bijusi atstāta novārtā.
Iekšlietu ministrijas struktūrām trūkst moderna aprīkojuma un atbilstošas infrastruktūras, kā arī profesionāli labi izglītota personāla, atgādināja prezidents. Viņaprāt, iekšējai drošībai ir jābūt prioritātei arī valsts budžetā, jo “iekšējās drošības dienestiem turpmākajos gados ir “jāpievelkas” līdz mūsu Nacionālo bruņoto spēku jau sasniegtajam līmenim”.
Otrs temats, kuru bieži piemin E. Levits, ir par valsts pārvaldes kapacitāti. “Valsts pārvalde ir būvēta pēc 19. gadsimta parauga ar ministriju stingri sadalītām kompetencēm, tās nespēj ātri reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, bet 21. gadsimta sarežģītā pasaule prasa pārnozaru sadarbību,” teica E. Levits.
Viņš nav atkāpies no idejas, ka valdības līmenī ir jābūt politiski atbildīgai amatpersonai, kas pārrauga digitālo pārvaldību, Zaļo kursu, reformas tautsaimniecībā, jo visās tajās ir nepieciešama pārnozaru sadarbība. “Un tādēļ es aicināšu nākamo Ministru prezidenta kandidātu sniegt konkrētu, izsvērtu un pamatotu reformas plānu, kā novērst valsts pārvaldības stagnatīvo atpalicību. Un ar parastajiem primitīvajiem, populistiskajiem priekšlikumiem, lūdzu, nemaz pie manis nenāciet,” sacīja E. Levits.
Jāatgādina, ka prezidents iesniedza Saeimā grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzēja valsts ministra amata izveidošanu valdībā. Šo amatpersonu kompetencē būtu konkrēti jautājumi, viņus apstiprinātu valdība, nevis Saeima. Taču Valsts prezidenta cerības, ka šāds likums stātos spēkā līdz ar 14. Saeimas sanākšanu, visticamāk, nepiepildīsies.
Vēl viens temats, par kuru E. Levits runā ļoti bieži, ir latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju stiprināšana, ko viņš pieminēja arī šoreiz. “Vēsturiski raugoties, iespējams, visbūtiskākais šīs Saeimas nopelns būs lēmums beidzot pielikt punktu mākslīgajai sabiedrības šķelšanai, pēc neilga pārejas perioda, tātad sākot ar 2025. gadu, pārejot uz vienotu skolas izglītību valsts valodā.
Mums ir sava valsts valoda, kurai jābūt pietiekamai visās dzīves un darba situācijās. Darba devējiem ir jāsaprot, ka Latvija ir nacionāla valsts, Eiropas valsts ar kopēju valsts valodu,” teica E. Levits.
