Valsts prezidents Egils Levits dosies uz Japānu, lai nākamnedēļ piedalītos Japānas imperatora Naruhito kronēšanas ceremonijā
Valsts prezidents Egils Levits dosies uz Japānu, lai nākamnedēļ piedalītos Japānas imperatora Naruhito kronēšanas ceremonijā
FOTO: LETA/Reuters/Scanpix

Levits piedalīsies Japānas imperatora Naruhito kronēšanas ceremonijā 0

Šīs nedēļas nogalē Valsts prezidents Egils Levits dosies uz Japānu, lai nākamnedēļ piedalītos Japānas imperatora Naruhito kronēšanas ceremonijā, liecina prezidenta šīs nedēļas darbakārtība.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Savukārt oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts Levita paziņojums, kurā teikts, ka viņš no šā gada 20.oktobra plkst.14 līdz 25.oktobra plkst.23.30 atradīsies ārpus valsts robežām.

Tā kā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) no 23.oktobra līdz 25.oktobrim atradīsies prombūtnē, šajā laikā par Saeimas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju ir iecelta Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP).

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to Levita prombūtnes laikā no 20.oktobra plkst.14 līdz 22.oktobrim Valsts prezidenta vietu izpildīs Saeimas priekšsēdētāja, savukārt no 23.oktobra līdz 25.oktobra plkst.23.30 – Beitnere-Le Galla.

Jau ziņots, ka Naruhito kļuva par imperatoru pēc tam, kad viņa 85 gadus vecais tēvs Akihito oficiāli atteicās no troņa.

Jau 2017.gada rudenī tika paziņots, ka Akihito atteiksies no troņa 2019.gada 30.aprīlī, jo vecuma un sliktās veselības dēļ viņam ir arvien grūtāk pildīt savus pienākumus.

Akihito mantoja Japānas troni 1989.gada 7.janvārī, kad aizgāja mūžībā viņa tēvs, imperators Hirohito. Viņš kļuva par pirmo imperatoru aptuveni 200 gados, kurš atteicies no troņa.

Imperators Naruhito
FOTO: Reuters/LETA/Scanpix

Līdz Otrajam pasaules karam Japānas imperators saskaņā ar konstitūciju bija valsts vadītājs, bet pēc kara konstitūcijā tika noteikts, ka imperators ir savas valsts un tautas vienotības simbols, bet viņam nav nekādu politisku pilnvaru.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.