Levits pauž atbalstu Dziesmu svētku norisei e-vidē tikai kā ārkārtas izņēmumu 20
Valsts prezidents Egils Levits atbalsta Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi e-vidē tikai kā ārkārtēju izņēmumu, par ko amatpersona informējusi arī tikšanās laikā ar XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vadītājiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Pirmdien Valsts prezidents tiešsaistē tikās ar XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vadītājiem – tautas deju lielkoncerta režisoru un scenogrāfu Reini Suhanovu, folkloras programmas režisori Māru Mellēnu, svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētāju, virsdiriģentu Romānu Vanagu, tautas deju projektu vadītāju Zandu Mūrnieci un kokļu mūzikas koncerta režisoru Juri Joneli.
XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, virsdiriģents Vanags prezidentam ieskicējis līdz šim paveikto darbu pie svētku plānošanas, kā arī paskaidroja, kādēļ svētkus nedrīkst pārcelt par vēl vienu gadu. Vanags piebildis, ka e-formāts ļautu svētkus pagarināt līdz pat šī gada oktobra beigām.
Uzklausot svētku mākslinieciskās vadības pārstāvjus, Levits paudis atbalstošu nostāju par plānoto svētku rīkošanu, ņemot vērā to, ka ir ieguldīts liels darbs gan no organizatoru, gan no dalībnieku puses. “Esmu pārliecināts, ka svētkiem ir jānotiek šajā gadā, lai pieliktu punktu tam, kas līdz šim ir izdarīts, un dotu iespēju sākt jaunu ciklu. Ir jāpasaka paldies dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem. Man ir prieks, ka visi esam par to vienisprātis!” norādīja Levits.
Kā vēstīja prezidenta kancelejā, Levits paudis atbalstu svētku norisei šogad e-vidē, vienlaikus izceļot tradīcijas būtiskumu. “Valdībai ir jāpieņem lēmums, vai, ņemot vērā šī formāta lielo atšķirību no ierastās tradīcijas, šie svētki būtu uzskatāmi par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, vai arī par īpašu, ārkārtējai situācijai atbilstošu notikumu Dziesmu svētku kustības ietvaros,” skaidroja Levits.
Tādējādi, pēc viņa paustā, ja valdība lemj, ka šie ir kārtējie XII Dziesmu un deju svētki, tad būtu jānorāda, ka šis ir izņēmuma formāts, bet nākotnē noteikti ir paturama spēkā kopā būšanas un kopā svinēšanas tradīcija, kas izsenis ir piederīga Dziesmu un deju svētkiem.
Tikšanās laikā arī detalizēti pārrunāta plānotā svētku norise e-formātā – ko tā nozīmētu dalībniekiem un skatītājiem. Suhanovs uzsvēra, ka “bērniem, kuri šos svētkus ir gaidījuši, tiem cītīgi gatavojušies un kuri ir pelnījuši tajos piedalīties, nedrīkst atņemt šo iespēju. Turklāt e-svētki dos iespēju daudz niansētāk izcelt katru novadu un svētku dalībnieku, katrs bērns jutīsies īpašs un pamanīts”. Savukārt Jonelis pastāstīja, kā praktiski norit svētku gatavošana e-videi un kāda būtu skatītāja pieredze.
“Gatavošanās XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem notiek jau kopš 2017.gada. Aizvadītais gads ir pavadīts smagā darbā sabiedriskā kārtā, lai šie Dziesmu svētki notiktu. Iesaiste un gatavība noslēgt šo ciklu ir notikusi. Tādēļ ir jādod telpa jaunradei, lai gatavotos nākamajam ciklam,” skaidroja Mūrniece.
Arī Mellēna atzīmēja, ka “XII Dziesmu svētki būs īpašs pienesums Latvijas kultūrtelpai tieši ar e-vides konceptu, jo jau veselu gadu mēs dzīvojam e-vidē, un tā ir nopietni ietekmējusi ikviena ikdienu”.
Jau ziņots, ka par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu šogad valdība lems 1.jūnijā, preses konferencē pēc valdības sēdes iepriekš sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tāpat vēstīts, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu radošās komandas vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījušas, ka Dziesmu un deju svētku pārcelšanas gadījumā tās plāno nolikt savas pilnvaras un neturpināt darbu.
Vēstules autori norādīja, ka 2020.gada pavasarī, kad epidemioloģiskā situācija valstī bija nesalīdzināmi labāka, bet iztrūka pieredzes un zināšanu par Covid-19 pandēmijas attīstību, tika pieņemts lēmums pārcelt svētku norisi uz 2021.gadu.
