Levits par izglītību latviešu valodā: pietiek šķelt, jāvieno 22
“Tas ir pilnīgi pašsaprotami, ka valsts valoda ir jāprot visiem un ka valsts valoda ir apmācību valoda skolās, bērnudārzos, augstskolās. Var būt izņēmumi no šīs pašsaprotamības, bet tas, ka pamatā ir jāmācās valsts valodā, ir skaidrs,” jurists un politologs Egils Levits sacīja RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, komentējot Saeimā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Levits norādīja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc latviešu valodai būtu jābūt apmācību valodai. “Tas izriet no Satversmes 4. panta, kur ir noteikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Cita starpā tas izriet arī no Satversmes noteikuma par to, ka deputātu zvērestā ir noteikts, ka deputātam ir jāiestājas par latviešu valodu. Tas izriet arī no tā, ka faktiski visās Eiropas valstīs apmācības valoda pamatā ir savas valsts valoda,” pauda Levits.
Levits ir pārliecināts, ka līdzšinējā situācija bija “Padomju koloniālisma palieka, kuru ir laiks likvidēt”. Viņš uzskata, ka Saeimas lēmums ļauj atbrīvoties no faktora, kas līdz šim ir šķēlis sabiedrību. “Es domāju, ka Latvijā šis izņēmums, kas ir bijis līdz šim no padomju laika, ir savu laiku pārdzīvojis. Mēs varam redzēt, ka tas noved pie sabiedrības šķelšanas. Es domāju, ka mums ir pienācis laiks līdzšinējo šķeļošo politiku aizstāt ar vienojošu politiku,” sacīja Levits.
