Levits par Covid-19 krīzi: Valdība ir atradusi “zelta vidusceļu” 0
Valsts prezidents Egils Levits atbalsta Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarinājumu par vienu mēnesi.
Prezidents intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka Latvijai ir divas iespējas. Viena – iedzīvotājiem saslimst tādā skaitā, ka medicīnas dienesti to vairs “nevar turēt”. Vai arī ir jāpaliek ilgāk mājās un tas, protams, ietekmē ekonomiku.
Viņaprāt, Latvijas valdība ir atradusi “zelta vidusceļu”. “Šis vidusceļš vienlaicīgi palīdz stabilizēt vīrusa izplatību un arī ne pārmērīgi kaitē ekonomikai. Tā kā es teiktu, ka šis ir pareizais ceļš, kā izkuģot cauri divām klintīm,” teica Levits.
Attiecīgi prezidents atbalsta valdības plānoto ārkārtējās situācijas pagarinājumu par vienu mēnesi.
Runājot par ekonomiskajiem zaudējumiem, prezidents sacīja, ka šī ekonomiskā krīze atšķiras no visām iepriekšējām. Pēc viņa teiktā, šajā krīzē uzdevums ir nevis tik daudz pārstrukturēt ekonomiku, kā tas bija iepriekšējo gadījumā, bet gan “pārziemot”.
“Arī ekonomisti saka – ja mēs saprātīgi izturam šo pārziemošanas periodu, tādā gadījumā šī krīze nebūs tik ilga un augšupeja būs ātrāka. Un es domāju, ka patlaban arī Latvijas politika ir vērsta uz šo ekonomisko pārziemošanu,” sacīja Valsts prezidents.
Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets attālinātā sēdē skatīs vairākus ar ārkārtējo situāciju saistītus noteikumu projektus.
Premjers otrdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes izteicās, ka Ministru kabinetā paredzama detalizētāka diskusija par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.
Ministri izskatīs arī Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos”.
Tāpat tiks skatīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai. Valdība arī lems par grozījumiem noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.
Valdības sēdes dienaskārtībā ietverti arī divi Finanšu ministrijas sagatavoti dokumenti, proti, rīkojuma projekts par par likumā “Par valsts budžetu 2020.gadam” noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu. Tāpat tiks satīti grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm”.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.
Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda
Izvērtējot uzņēmuma kvalificēšanos dīkstāves pabalstam, Valsts prezidents Egils Levits aicinājis nešķirot tos pēc nodokļu parādiem.
Ja uzņēmums kvalificējas dīkstāves pabalstam, to izmaksā darba ņēmējiem. Kā intervijā Latvijas Televīzijas radījumā “Rīta panorāma” sacīja Levits, tas, vai darba devējs ir nomaksājis nodokļus vai nav, nav darba ņēmēja kļūda. “Tā kā es teiktu, ka šie cilvēki ir jāiekļauj,” viņš teica, atzīstot, ka par to jau ir domāts un diskusijas notiek.
Levits sacīja, ka ir runājis ar premjeru par šīs situācijas risināšanu, kā arī šodien to plāno pārspriest ar ekonomikas ministru.
Tāpat prezidents uzskata, ka pabalsta griesti, kas patlaban ir 700 eiro, ir jāpalielina strādājošajiem ar apgādājamiem. Par to pirmdien koalīcijā ir panākta konceptuāla vienošanās.
Prezidents arī norāda, ka pabalstu saņēmēju lokā jābūt valdes locekļiem.
Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai “pārziemotu”. “Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,” viņš uzsvēra.
