Levits nosauc uzdevumus 0
Valsts prezidents Egils Levits ir pirmais prezidents pēc Vairas Vīķes-Freibergas, kurš zina, ko vēlas panākt un kā to izdarīt. Viņš ir gatavs sadarbībai ar Saeimu, un viņam ir plāns, kā tam jānotiek.
Tā par E. Levita runu Saeimā, atklājot rudens sesiju, “Latvijas Avīzei” sacīja “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Valsts prezidents runā nosauca svarīgākos uzdevumus, kurus vēlas redzēt Saeimas darba kārtībā un atrisinātus līdz nākamā gada vasarai. Viņš arī aicināja deputātus uz ciešāku prezidenta institūcijas un parlamenta sadarbību. Septembra vidū E. Levitam plānota tikšanās ar visu frakciju vadību.
Valsts prezidenta E. Levita runā uzsvars bija uz aicinājumu apzināties parlamenta lomu, jo Satversme nosaka, ka Latvija ir parlamentāra republika. “Saeimai ir piešķirtas ļoti plašas iespējas noteikt politisko dienaskārtību un būt par konstitucionālās iekārtas centru.
Tomēr ir jautājums, vai arī praksē Saeima ir tik ietekmīga un stipra kā Satversmes tekstā,” vaicāja E. Levits. Vairākās parlamentārās valstīs politiskās varas un iniciatīvas smaguma punkts mūsdienās ir valdība. To varot skaidrot arī ar to, ka “zināšanas ir koncentrētas valdības aparātā”. Saeimai, viņaprāt, ir nepieciešams augsti kvalificēts zinātniski analītiskais un juridiskais atbalsta personāls.
Piedāvā veidot Valsts padomi
Lai uzlabotu likumu kvalitāti, E. Levits piedāvāja izveidot neatkarīgu Valsts padomi, kas sniegtu atbalstu valdībai un Saeimai pirms likumu pieņemšanas. Tās ieteikumiem būtu rekomendējošs raksturs. Valsts prezidents sagaida, lai Saeimas darba kārtībā būtu jautājums par mediju telpas sakārtošanu.
“Tas ir ne tikai demokrātijas jautājums, bet arī valsts drošības jautājums,” viņš teica. Tāpat svarīgi esot palielināt politisko partiju finansējumu no valsts budžeta, lai mazinātu to atkarību no privātajiem ziedotājiem un viņu interesēm.
E. Levits vēlas deputātu darba kārtībā ieraudzīt arī jautājumus, kas sekmētu augstākās izglītības sistēmas un zinātnes attīstību, veicinātu ekonomisko noziegumu apkarošanu.
“Vienlaikus Saeimai vajadzētu pievērst uzmanību procesuālo likumu pilnveidošanai, lai nebūtu vairs iespējams novilcināt procesa gaitu un vilkt garumā tiesvedības,” uzsvēra prezidents.
Bijušais premjers Māris Kučinskis no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības “LA” sacīja, ka parlamentā, Valsts kancelejā, ministrijās ir labi juristi, bet, viņaprāt, problēma ir cita. “Esmu redzējis, kā Tieslietu ministrijas ierēdņi nodurtām acīm pilda politiskos uzstādījumus.
Piemēram, Somijā juristi vairāk ciena savu vārdu, nevis pakļaujas politiķiem,” teica M. Kučinskis. Viņš piekrīt E. Levitam, ka sabiedrisko mediju stiprināšana ir viens no “degošajiem jautājumiem”.
Arī lielākās opozīcijas partijas “Saskaņa” deputāts Valērijs Agešins “LA” atzina, ka E. Levita uzstāšanās pēc formas, struktūras un satura esot krasi atšķīrusies no viņa priekšgājēju runām.
“Bija redzams, ka runā izglītots cilvēks, kuram ir pieredze akadēmiskajā vidē un tiesās,” teica V. Agešins. Taču viņam radies iespaids, ka tā vairāk ir adresēta valdības partijām, nevis visiem simt deputātiem.
Budžetu – līdz valsts svētkiem
“Šo darba cēlienu vajadzētu sākt ar laikus pieņemtu valsts budžetu. Koalīcijas partijām būs jāatrod kompromisi, lai budžetu pieņemtu laikus. Mans priekšlikums – līdz valsts svētkiem.
Partiju politiskais briedums un viņu politiskā kultūra parādīsies tieši viņu spējā atrast kopīgu risinājumu sabiedrības interesēs,” runas beigās teica E. Levits.
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdis Mārtiņš Bondars (“AP”) uzskata, ka vēlējumu pieņemt budžetu līdz 18. novembrim var izpildīt, ja visas valdības partijas sapratīšot, ka nevienai nav 51 balss, tāpēc tam jābūt kompromisu budžetam. Savukārt A. Latkovskis zīmīgi teica: “Ceru, ka šo prezidenta ziņu saņēma visi partneri.”
Kāds koalīcijas deputāts pieļāva – ja valdība kritīšot, “tad uz Liepājas cietumu”. Neoficiāla informācija no koalīcijas sarunām liecina, ka visnepiekāpīgākā esot Jaunā konservatīvā partija.
Tā kā pirmo prioritāti nosaukusi Liepājas cietuma projekta īstenošanu. Lūgts to paskaidrot, JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans “LA” apstiprināja, ka Liepājas cietuma būvniecība Tieslietu ministrijai esot svarīga, jo kritiskā stāvoklī esošo Daugavgrīvas cietumu varot nākties slēgt kā neatbilstošu Eiropas prasībām.
Taču projekta īstenošanai prasīto naudu domāts apgūt četros gados. Līdzīgi kā citi deputāti, arī K. Feldmans bija gandarīts par prezidenta runu – esot redzams, ka viņš aktīvi sekojot līdzi iekšpolitikai.
E. Levita uzstāšanos cildināja gandrīz visi “LA” uzrunātie deputāti. “Rīts sākās tik cerīgi. Es biju ļoti spārnots tālākajai darbībai,” sacīja Mārtiņš Staķis (“AP”), ar nožēlu konstatējot, ka vairāki deputāti drīz pēc tam “Saeimas tribīni izmantoja savstarpējo rēķinu kārtošanai, tā diskreditējot parlamentu”.
Arī Jānis Dombrava (NA) izteica cerību, ka deputāti būs sadzirdējuši E. Levita teikto “un no tukšām runām pāries pie darbiem, kas var uzlabot parlamenta darba kvalitāti”.
M. Staķa sacītais, iespējams, bija adresēts bijušajiem domubiedriem Aldim Gobzemam un Artusam Kaimiņam, kuri vairākkārt debatēs viens otram veltīja skarbus vārdus, kas balansēja uz deputāta cieņas aizskāruma robežas.
Lūgts par šo debašu kultūras niansi izteikties, A. Gobzems “LA” atbildēja ar vēršanos pret pašiem koalīcijas deputātiem, kuriem, viņaprāt, vajadzētu ielāgot prezidenta iepriekš teikto, ka “ar slotu ir jāizslauka beztiesiskums no valsts pārvaldes”.
