Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās 65
Valsts prezidents Egils Levits vairāk atbalstītu koalīciju ar lielāku balsu skaitu Saeimā, taču atzīst, ka koalīcijas sastāvu noteiks partiju savstarpējās sarunas. Levita galvenie uzstādījumi valdības veidošanas sarunās būšot, ka koalīcijai jābūt darba spējīgai.
Levits intervijā LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka tieši jautājums, cik plaša būs nākamā koalīcija, būs galvenais, par kuru sarunās nākamajās nedēļās izšķirties Saeimā iekļuvušajām partijām.
Prezidents atzina, ka trim partijām – “Jaunajai vienotībai”, “Apvienotajam sarakstam” un Nacionālajai apvienībai – pietiek ar 54 balsīm valdības izveidei, bet “labāk būtu, ja balsu būtu vairāk”.
Kā ceturto potenciālo koalīcijas partneri visbiežāk min “Progresīvos”, kuram nākamajā Saeimā būs vēl desmit balsis.
Vēlāk TV3 Levits gan izteicās, ka gribētu redzēt, lai “šie 64 mandāti sadarbotos valstij svarīgos jautājumos”. Viņa skatījumā, šīs četras partijas visas ir atbildīgas un šāda sadarbība ir iespējama.
“Koalīcija ir viena lieta, bet sadarbība valstiski svarīgos jautājumos ir vēl svarīgāka,” izteicās politiķis.
Levita galvenie uzstādījumi valdības veidošanas sarunās būšot, ka koalīcijai jābūt darba spējīgai, tai jābūt spējīgai strādāt četrus gadus, tai jābūt komandai, nevis veidojumam, kur viens mēģina ieknābt otram, kā arī valdībai jābūt reformu programmai.
Taujāts, kādus darbus no nākamās valdības viņš sagaida, Levits nosauca ekonomisko reformu plānu, lai Latvija attīstās ātrāk nekā Baltijas kaimiņi, redzējumu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, kā arī darba plānu sabiedrības saliedēšana ap vienu valodu, lai varētu pārvarēt padomju mantojumu.
Pēc prezidenta vārdiem, tikai pēc vienošanās par darbiem vajadzētu sekot sarunām par atbildības sfēru sadali.
Turklāt viņa skatījumā, Latvijā nevarot turpināt strādāt “ar simts gadus veco valdības modeli”, kas neatbilstot mūsdienu izaicinājumiem, bet vajagot diferencētu valdības modeli. Levits jau iepriekš bija rosinājis veidot pārresoru valsts ministru posteņus, taču aizejošajā Saeimas sasaukumā šādi veidojumi netika atbalstīti.
Prezidents atzina, ka Krišjānim Kariņam (JV) ir labas izredzes turpināt darbu valdības vadītāja amatā, bet pašlaik vēl esot pāragri teikt, vai viņš no prezidenta saņemšot nomināciju nākamās valdības veidošanai, jo tas būs atkarīgs no sarunu gaitas.
Levits pieļauj, ka līdz nākamās Saeimas pirmajai sēdei vai nedaudz vēlāk partijas būs spējušas vienoties par jaunas valdības izveidi.
Kopumā Saeimas vēlēšanu rezultātus Levits vērtē pozitīvi, jo 2/3 un vairāk vēlētāju esot nobalsojuši par demokrātiskā spektra partijām, kas atbalsta mūsu valsti, stāv uz Satversmē iekļautajām vērtībām un piedāvā savus risinājumus valsts aktuālajām problēmām. Politiķis atzīmēja, ka arī citur Eiropā daļa partiju ir ārpus demokrātiskā spektra.
Prezidents informēja, ka pēc vēlēšanām uz sarunām aicinājis visus ievēlētos politiskos spēkus, bet, ja “Stabilitātei” izvēlēsies nenākt, tā būšot viņu izvēle.
Levits pateicās “Konservatīvajiem” un “Attīstībai/Par” par darbu līdzšinējā valdībā un ieguldīto smago darbu.
Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība”, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība – 16, “Apvienotais saraksts” – 15, Nacionālā apvienība – 13, “Stabilitātei!” – 11, “Progresīvie” – 10, bet “Latvija pirmajā vietā” – deviņus mandātus.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem “Attīstībai/Par” un “Konservatīvajiem”, kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei “Saskaņai”, kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.
14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.
