Levits: No kvalitātes viedokļa raugoties, Latvijas likumdošana ir vāja 5
No kvalitātes viedokļa raugoties, Latvijas likumdošana ir vāja, pamatojot ideju par Valsts padomes izveidošanas nepieciešamību, diskusijā “Valsts padomes loma likumdošanā” norādīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš skaidroja, ka tieši tāpēc radies ierosinājums šādu institūciju radīt. Valsts padome neaizstātu jau esošās struktūrvienības attiecīgo institūciju ietvaros, jo tās ir nepieciešamas.
“Tās ir jāstiprina, lai likumprojekti, kas no Ministru kabineta nonāk Saeimā, būtu jēgpilni. Mēs varam konstatēt, ka visā valsts iekārtas sistēmā ir viens institucionāls trūkums, kura esamība visu Latvijas iedzīvotāju interesēs uzlabotu likumdošanas kvalitāti,” norādīja valsts pirmā amatpersona.
Kā paraugu Valts padomei Levits minēja Satversmes tiesu, proti, Valsts padomei ir jābūt Satversmes tiesas spoguļattēlam. Tāpat kā Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, arī Valsts padomē būtu jābūt septiņiem padomniekiem ar saviem palīgiem, kuri varētu izvērtēt likumprojektus, kā arī Satversmes grozījumus, likumus, kuri “skar Satversmes pamatus”.
Tāpat Valsts padomes uzdevums būtu arī izvērtēt jaunus likumus, kādu iepriekš nav bijis, kā arī sniegt vērtējumu par būtiskiem grozījumiem jau esošajos likumos.
Retoriski jautājot, kādēļ Latvijai ir vajadzīga Valsts padome, prezidents norādīja uz politisko kultūru Latvijā, kur daļa partiju ir mazskaitlīgas un nestabilas. Līdz ar to partijām nav viegli attīstīt ilgtermiņa politisko programmu.
“Padome būtu vērtīga un tā atvieglotu Saeimas deputātu dzīvi, izšķiroties par labāko, nedaudz mazāk labāko, vēl mazāk labu un sliktu risinājumu Satversmes ietvaros,” sacīja Levits, kā piemēru minot jautājumu par “Parex bankas” glābšanu, kas “visai tautai izmaksāja apmēram miljardu”.
“Juridiskie dienesti, kas šo jautājumu vērtēja, sacīja, ka tas ir legāli, bet, vai tas ir labi, pareizi?! Izvērsta pamatojuma nebija. Arī jautājums par obligāto iepirkuma komponenti ir pilnīgi legāls un saskaņā ar Satversmi, bet, vai tas ir labs un labākais risinājums?! Šāda veida juridiski politiska izvērtējuma nav, jo nav, kas to izvērtē un dod padomu,” skaidroja prezidents.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Valsts padomes uzdevums būtu izvērtēt un sniegt izvērstu juridisku un saturisku pamatojumu, raugoties no valsts ilgtspējas viedokļa, kas nebūtu saistīts ar koalīcijas politisko programmu.
“Valsts padome strādātu neatkarīgi, skatoties uz valsts ilgtspēju. Lēmumu pieņemtu Saeima. Atbrīvot no lēmuma pieņemšanas padome nevarētu un nedrīkstētu. Tā to arī nedarītu,” norādīja valsts pirmā amatpersona.
Atklājot diskusiju, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka patlaban daudzās Eiropas valstīs parlamenti piedzīvo dažādus izaicinājumus, kas atstāj iespaidu uz likumdošanas procesu un kvalitāti.
“Viens no tiem ir parlamentu sadrumstalotība, kas rada grūtības rast vienotu redzējumu likumdošanas procesā. Es domāju, ka arī Latvija ir viens no piemēriem parlamenta sadrumstalotībai. Tāpat mēs redzam, ka pieaug nepieciešamība pēc spēcīgām partijām, kas ir viens no galvenajiem parlamentārās demokrātijas funkcionēšanas priekšnosacījumiem,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, norādot arī uz atsevišķiem gadījumiem, kad notiek likumdevēja un izpildvaras saplūšana.
Tāpat Mūrniece sacīja, ka pastāvošais likumdošanas procesa konstitucionālais ietvars pamatā ir vērsts uz likuma “ex-post” jeb jau paveiktā novērtējumu.
“Šodien mēs diskutējam par jaunas institūcijas izveidi, neatkarīgas konsultatīvas institūcijas, Valsts padomes iespējamo lomu un devumu mūsu valsts likumdošanas pilnveidošanā. Es redzu Valsts padomes pievienoto vērtību, ja tā būtu saiknē ar parlamentu, saiknē ar visu sabiedrību likumu pieņemšanas un veidošanas posmā,” norādīja politiķe.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele akcentēja, ka Valsts padome primāri būtu konstitucionāls orgāns, kas palīdzētu gan valdībai, gan Saeimai.
“Atslēgas vārds ir sazobe jau ar esošo mehānismu, nodrošinot caurskatāmību sabiedrībai. Latvijas gadījumā tas palīdzētu strādāt pie problēmas, kas ir, neuzticība valsts varai,” sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Viņa skaidroja, ka Valsts padomei vajadzētu būt neatkarīgam konstitucionālam orgānam, ko leģitimē Saeima. Padome nedrīkstētu būt padota Ministru kabinetam, Saeimai vai Valsts prezidentam.
“Latvijas kontekstā tik tiešām, ja Satversmes tiesa pašās beigās dod juridisko skatījumu no Satversmes viedokļa, tad Valsts padomei ir nepieciešama starpdisciplināra bāze, uz kuras pamata tiktu veidoti padomes sniegtie viedokļi,” sacīja Ziemele.
Valsts padomes sniegtu viedokli par likumprojektu, un šis viedoklis nebūtu juridiski saistošs, lai novērstu iespējamās pretrunas ar Satversmes tiesas potenciālo spriedumu. Šāds viedoklis saturētu arī starpdisciplināru analīzi.
Savukārt, sagatavot viedokli Valsts padomei varētu lūgt Ministru prezidents, Saeima un Valsts prezidents par tā ierosinātajiem likumprojektiem, Tiesībsargs un Valsts kanceleja. Viedokli varētu sagatavot arī pēc ne mazāk kā 20 deputātu lūguma.
“Absolūti nav no svara, vai valstī ir astoņdesmit miljoni iedzīvotāji, vai valstī ir divi miljoni iedzīvotāji. Tieši tāpēc, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāji, mums uz pasaules fona ir jābūt savāktākiem, lai mēs varētu konkurēt pasaulē.
Mums ir ārkārtīgi svarīgi ar vēsu prātu paskatīties, vai ar esošo sasniedzam nepieciešamo, bet, ja nesasniedzam nepieciešamo, kur vēl ir tās pieejamās iespējas mūsu konstitucionālajā iekārtā. Tāds ir šīs idejas galvenais mērķis un būtība,” skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Piektdien Saeimā notika diskusija “Valsts padomes loma likumdošanā”, kuras mērķis bija viedokļu apmaiņa par ideju Latvijā izveidot neatkarīgu Valsts padomi un tās iespējamo devumu likumdošanas kvalitātes celšanā.
