Levits neizslēdz iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās 51
Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis un Satversmes preambulas projekta autors Egils Levits neizslēdz iespēju kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, bet šobrīd viņu vēl neviena partija formāli nav uzrunājusi.
Levits aģentūrai BNS arī norādīja, ka šobrīd ir pāragri runāt par iespējamu kandidēšanu uz Latvijas prezidenta amatu. “Par to ir pāragri runāt, un neesmu šo jautājumu pārdomājis, bet, kad tuvosies prezidenta vēlēšanas, es formulēšu viedokli,” viņš teica.
“Ar mani privāti par iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās ir runājuši vairāki cilvēki un ne tikai no Nacionālās apvienības (NA),” viņš atzina.
12.Saeimā ievēlētās partijas vēl nesteidzas ar atbalsta paušanu pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pavasarī gaidāmajās vēlēšanās. Tomēr arī savu kandidātu vārdus partijas pagaidām nenosauc, bet norāda, ka ir iespējami citi pretendenti uz valsts pirmās amatpersonas krēslu.
Runājot par to, kādam jābūt nākamajam prezidentam, tiek akcentēta starptautiskas pieredzes nepieciešamība, lai prezidents tiktu “sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Savienībā”, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju jeb krīzi Ukrainā, kas rada apdraudējumus reģiona stabilitātei.
Vairāki partiju Saeimas frakciju pārstāvji uzskata, ka šobrīd ir jāsagaida paša Bērziņa paziņojums par to, vai viņš vēlas kandidēt uz otru termiņu. Tāpat tiek norādīts, ka būtu nepieciešams vienots koalīcijas balsojums par augsto amatu.
Šobrīd par atbalstu Bērziņam paziņojusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Neoficiāli ZZS paziņojums par atbalstu Bērziņam tiek uzskatīts par taktiku, kas sašaurina abu pārējo koalīcijas partiju “Vienotības” un Nacionālās apvienības (NA) izvēles iespējas, ka šobrīd vienots koalīcijas balsojums par prezidenta kandidātu būtu iespējams tikai par Bērziņu.
Savukārt Levita kandidatūrai Valsts prezidenta amatam atbalstu iepriekš vairākkārt paudusi NA. Tomēr neoficiāli arī citu partiju pārstāvji norāda, ka Levits būtu piemērotākais kandidāts valsts pirmās amatpersonas amatam.
Andris Bērziņš Valsts prezidenta amatā stājās 2011.gada 8.jūlijā. Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums nosaka, ka kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
