“Par latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu!” Vai šoreiz valdība Levitu sadzirdēs? 13
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits vakar nosūtījis valdībai savu viedokli par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu un norādījis uz, viņaprāt, svarīgiem rīcības virzieniem valsts valodas politikas īstenošanā.
“Izmantojot iespēju, ka Ministru kabinets lems par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam apstiprināšanu, Valsts prezidents savā viedoklī uzsvēris Satversmē noteikto valsts valodas konstitucionālo nozīmi un nepieciešamību to atbilstoši ietvert politikas plānošanas dokumentos, likumdošanā un praksē,” vēsta Valsts prezidenta kanceleja.
Vēstulē Ministru kabinetam Valsts prezidents atkārtoti aicina samazināt pievienotās vērtības nodokli latviešu oriģinālliteratūrai un masu informācijas līdzekļiem latviešu valodā.
Jāatgādina, ka pirms trim mēnešiem valsts galva jau vērsās ar vēstuli pie valdības, aicinot to sadarbībā ar grāmatniecības un preses izdevēju nozares pārstāvjiem izvērtēt iespēju noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā mācību un oriģinālliteratūrai un iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotām avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskiem izdevumiem un to abonentmaksai.
Tad Levits atgādināja, ka “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība”. Aizstāvot PVN likmes samazināšanu masu medijiem, prezidents uzsvēra, ka ar vārda brīvības nodrošināšanu vien nepietiek, lai “pastāvētu pietiekami apjomīga, daudzveidīga un kvalitatīva demokrātiskā diskursa telpa”, bet ir jābūt arī avotiem, kas producē attiecīgo saturu, un kanāliem, kas to novada informācijas saņēmējiem. Finanšu ministrija toreiz ziņoja, ka vērtēs Valsts prezidenta priekšlikumu.
Ar aicinājumiem noteikt PVN samazināto likmi 5% oriģinālliteratūrai un masu informācijas līdzekļiem pie valdības un Saeimas jau neskaitāmas reizes vairāku gadu garumā ir vērsušies preses un grāmatu izdevēji. Izdevēji vēstulēs atgādinājuši, ka pagājuši vairāk nekā desmit gadu, kopš no 5% līdz 12% tika paaugstināta PVN likme preses izdevumiem.
Preses izdevēju asociācija vienmēr norādījusi, ka tik augsta PVN likme presei “nav praktiski nekur Eiropas Savienībā”. Taču lēmējvara preses izdevējus joprojām nav sadzirdējusi.
Vēstulē, ko prezidents vakar nosūtījis valdībai, viņš minējis arī vairākas citas problēmjomas. Piemēram, diskrimināciju darba tirgū, nepamatoti pieprasot krievu valodas zināšanas: “Es sagaidu konkrētus pasākumus un rīcības modeli, lai izskaustu nejēdzīgas svešvalodu zināšanu prasības darba tirgū, kas apgrūtina daudzu cilvēku ieceres savas dzīves un karjeras veidošanai Latvijā, kā arī neveicina saliedētas sabiedrības veidošanos uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata.”
Vēstules noslēgumā prezidents apkopojis šādus prioritāri īstenojamos darbus, ko viņš gaidītu tuvākajā laikā valsts valodas politikas jomā:
“1) novērst diskrimināciju darba tirgū, nepamatoti pieprasot krievu valodas zināšanas;
2) izstrādāt diferencētu politiku attiecībā uz angļu valodu, veicinot tās plašu apgūšanu, bet vienlaikus novēršot tās destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu;
3) nodrošināt Eiropas Savienības oficiālo valodu kā otrās svešvalodas apguvi Latvijas skolās;
4) stiprināt latviešu valodas lomu augstākajā izglītībā un zinātnē, lai netiktu mazināts latviešu valodas kā zinātnes valodas potenciāls un prestižs;
5) paredzēt nepieciešamo atbalstu kvalitatīva satura pieejamībai latviešu valodā un latviešu valodas lietojuma kvalitātei publiskajā telpā, samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) latviešu oriģinālliteratūrai un masu informācijas līdzekļiem latviešu valodā, kā arī piešķirot mērķfinansējumu latviešu valodas redaktora darbam plašsaziņas līdzekļos;
6) pievērst uzmanību latviešu valodas ilgtspējas nodrošināšanai digitālajā vidē, ar pārdomātu politiku mazinot digitālo valodu plaisu un atbalstot šajā jomā mākslīgā intelekta attīstību latviešu valodā;
7) atbalstīt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida attīstību un lībiešu valodas saglabāšanu, sekmējot šo valodu apguvi, lietojumu publiskajā telpā un plašsaziņas līdzekļos, kā arī veicināt izlokšņu un dialektu saglabāšanu vēsturiskajās zemēs;
8) noteikt 15. oktobri kā Valsts valodas dienu un veidot šīs dienas atzīmēšanas tradīcijas dažādās sabiedrības grupās;
9) paredzēt ikgadējo Ministru Kabineta ziņojumu par valsts valodas situāciju un tā apspriešanu Saeimā.”
