Levits: Krievijas iebrukums Ukrainā skaudri atsauc atmiņā okupantu postījumus Latvijā 0
Krievijas iebrukums Ukrainā skaudri atsauc atmiņā okupantu postījumus Latvijā, uzrunājot klātesošos pie padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” pie Latvijas Okupācijas muzeja, uzsvēra Valsts prezidenta Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā persona atzīmēja, ka 14.jūnijs ir diena, kad tiek apliecināta Latvijas tautas griba neaizmirst deportāciju upurus.
Komunistiskās ideoloģijas apzīmogotās represijas bija vērstas pret latviešiem un dažādu tautību neatkarīgās Latvijas pilsoņiem. Represiju mērķis bija skaidrs un nepārprotams – iznīcināt Latvijas valsti. Tas bija noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma, uzsvēra politiķis.
Valsts pirmā persona atzīmēja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā skaudri atsauc atmiņā ne tikai okupantu postījumus Latvijā, bet arī nogalinātos un deportētos tuviniekus un bēgļu tūkstošus.
Viņš uzsvēra, ka vēsturiskās paralēles ar padomju un nacistisko okupāciju liek Krievijas agresiju saukt īstajā vārdā – “tas ir genocīds pret ukraiņu tautu”.
“1941.gada 14.jūnija deportācijas mums atgādina, kas notiek, ja demokrātiskā un brīvā pasaule neiejaucas un neaptur totalitāras valsts teroru pret kaimiņvalsti, ja tā izvēlas nomierināšanas politiku, ja tā baidās aizvainot agresoru,” pauda Valsts prezidents.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka Ukrainas pilsētās Mariupolē un Bučā tiek rakstīta 21.gadsimta Eiropas vardarbības vēsture. Prezidents norādīja, ka šodien Latvija nav malā stāvētāja – mēs palīdzam Ukrainai militāri, politiski, humāni. Ukrainu atbalsta visa demokrātiskā pasaule.
“Mums jāpanāk, lai noziegumi tiek izmeklēti un sodīti. Sodīti visi – gan pavēļu devēji, gan to izpildītāji. Krievija kā Padomju Savienības tiesiskā mantiniece nekad nav uzņēmusies atbildību par padomju okupācijas režīma noziegumiem pret Latvijas tautu. Krievijas sabiedrībā vēstures mācību grāmatās Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas tiek pat attaisnotas,” pauda Levits, piebilstot, ka mūsu vēsturiskā pieredze māca: kamēr Krievijā valda autokrātisks, imperiālistisks režīms, Krievija ir bīstama pasaulei.
Prezidents norādīja, ka Okupācijas muzejs jau 29 gadus apkopo vēsturiskās liecības un stāsta par totalitāro režīmu noziegumiem. Muzejā ir viesojušies tūkstošiem ārvalstu viesu un daudzu pasaules valstu līderi. Muzejā ir viesojušies skolēni, daudzi tautieši. Savukārt pirms divām nedēļām muzejā tika atklāta mūsdienīga ekspozīcija, kas padziļināti skaidro okupācijas vēsturi. Pēc Levita paustā, tā izgaismo gan Latvijas ģimeņu traģēdijas, gan cilvēku drosmi izturēt necilvēcīgajos izsūtījuma apstākļos.
“Atcere nozīmē dalīšanos kopīgā pagātnē. Tikai vēsturi apzinot, to var iestrādāt nāciju vienojošajā pamatā. Muzejā tiek uzkrāta atmiņu pieredze. Tā ļauj sadzirdēt izsūtījuma ārkārtējās pieredzes daudzbalsību, palīdz ieraudzīt konkrētus likteņus un atklāj to, kā izsūtīšanas ir ietekmējušas Latvijas cilvēkus, mūsu dzimtas,” akcentēja prezidents.
Attieksme pret deportācijām ir kļuvusi par svarīgu morālu mērauklu dažādu politisko pārliecību cilvēkiem. 14.jūnijs, tāpat kā 25.marts, nav vienkārši datumi kalendārā – tie ir datumi, kas būtiski noteikuši Latvijas tautas identitāti mūsu kultūrtelpā, mūsu vēstures telpā, Eiropas telpā. Taču paaudžu nomaiņa rada izaicinājumus šīs morāles mērauklas saglabāšanai. Tāpēc dalīšanās deportāciju vēsturē ar jaunāko paaudzi kļūst par svarīgu uzdevumu, akcentēja valsts pirmā persona.
“14.jūnijā mēs noliecam galvas visu to Latvijas cilvēku priekšā, kuri mira ceļā uz Sibīriju, kurus izsūtījumā nonāvēja bads, sals, slimības vai čekistu lode. Šie upuri ir padomju totalitārā režīma nodarītie zaudējumi Latvijas tautai. Daudzas nerealizētas dzīves un daudzi nepiepildīti sapņi, kas būtu audzējuši mūsu spēku un varēšanu kultūrā, tautsaimniecībā, valsts lietās. Katram ir savs stāsts un balss. 14.jūnijā mēs apliecinām, ka mūsu tautai ir dārga ikviena padomju režīma represētā Latvijas patriota piemiņa,” uzsvēra Valsts prezidents.