Levits: Juridiskas problēmas neredzu – Ukrainai ir pilnas tiesības sevi aizsargāt visādos veidos 105
Raugoties uz Ukrainas-Krievijas karu, tā gaitu, ko kā starptautisko tiesību jurists par to saka Egils Levits, Valsts prezidents (2019-2023), Latvijas īpašais pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos. Rietumi neslēpj savas bažas par to, kas notiktu, ja ar NATO ieročiem Ukraina sāktu atbildēt pa Krievijas teritoriju, vai principā tas skaitītos, ka NATO ir karā, ja izpilda šo mehānismu, – ukraiņu armija palaiž raķeti? Vai tā ir juridiska problēma? Šo jautājumu uzdeva TV24 raidījums “Globuss”.
“Teiksim tā: Ukrainai ir pilnas tiesības, 100% pilnas tiesības, sevi aizsargāt visādos veidos, kas ir pieļaujami saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, piemēram, ievērojot aizliegtās lietas, ķīmiskos ieročus,” savu skaidrojumu sāk Levits.
Bet tas, ka Ukrainai ir uzbrukts un ka Ukraina drīkst no visu tiesību viedokļa veikt pretuzbrukumus ienaidnieka teritorijai, – tas ir pilnīgi skaidrs, to atzīst starptautisko tiesību eksperts, piebilstot gan, ka šāda rīcība Ukrainai nav īpaši vajadzīga un tas nav Ukrainas mērķis.
“Ukrainas mērķis ir atgūt savu teritoriju. Tas ir tas mērķis, nevis kāds cits,” teica Levits.
Levits: Uz starptautisko tiesību pārkāpumiem ir jābūt atbilstošai reakcijai ne tikai politiskajā, bet arī juridiskajā līmenī
Uz starptautisko tiesību pārkāpumiem ir jābūt atbilstošai reakcijai ne tikai politiskajā, bet arī juridiskajā līmenī, konferencē “Krievijas karš pret bērniem” norādīja Egils Levits.
Viņš uzsvēra, ka deportēto un pārvietoto bērnu atgūšana ir atkarīga no Ukrainas uzvaras, vienlaikus arī starptautiskās sabiedrības interesēs ir sekmēt Ukrainas uzvaru un neaizmirst par nepamatotā kara upuriem, lai uzturētu sasniegto starptautisko tiesību līmeni, jo tās ir pamats vispārējam mieram. Pēc Levita paustā, ja uz starptautisko tiesību pārkāpumiem nav adekvātas reakcijas, tad šāda veida agresija var kļūt par pieņemamu.
Viņš norādīja, ka Krievijas kara pret Ukrainu kontekstā ir jāīsteno trīs soļi, lai nonāktu līdz spriedumam un sprieduma izpildei. Pirmais solis ir pierādījumu vākšana. Tiesas spriedumu nav iespējams pasludināt bez pamatotiem pierādījumiem. Levits atzīmēja, ka jau patlaban ir iestādes, kas šo uzdevumu pilda. Bijušais valsts prezidents uzsvēra, ka karš Ukrainā ir vislabāk dokumentētais karš vēsturē.
Pēc Levita paustā, pierādījumu vākšanā būtiska loma ir dažādām Eiropas Savienības institūcijām, tostarp Eiropas Komisijai, kas koordinē dalībvalstu centienus. Ne mazāk būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas strādā dažādās Ukrainas vietās. Bijušais Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka patlaban ir izstrādās projekts konvencijai par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu noziegumu Ukrainā izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Projekts izskatīts 77 valstīs un guvis atbalstu, un, iespējams, šī gada laikā konvencijas projekts būs gatavs parakstīšanai.
Bijušais Valsts prezidents norādīja, ka taisnīguma īstenošana Ukrainā nozīmē divas lietas – pieprasīt reparācijas un panākt, ka personas, kas atbildīgas par noziegumiem, stājas tiesas priekšā. Tāpēc arī ir nepieciešams izveidot starptautisko tieslietu struktūru.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
