Levits izbrāķē aizliegumu piketos izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpu 2
Valsts prezidents Egils Levits nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā, kas paredz aizliegt PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpu izmantošanu sapulcēs, gājienos un piketos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Darbu pie aizliegumiem sāka jau iepriekšējā Saeima
Likumprojektu par grozījumiem publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā administratīvās atbildības sistēmas reformas ietvaros Ministru kabinets iesniedza izskatīšanai vēl 12.Saeimai. Lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanu, ar šiem grozījumiem publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā tika paredzēti administratīvo pārkāpumu sastāvi un sodi par tiem. 13.Saeima nolēma turpināt šā likumprojekta izskatīšanu, norādīts paziņojumā.
Likumprojekta otrajā lasījumā Saeima pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kā atbildīgās komisijas priekšlikuma precizēja “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” ietverto ar publiska pasākuma norisi saistīto ierobežojumu, kā arī likumprojektā iestrādāja ar šo precizējumu saistītus grozījumus citās publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma normās.
Diskusijas par šo regulējumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpināja arī pirms trešā lasījuma. Priekšlikumi par likumprojekta pilnveidojumiem pirms trešā lasījuma gan netika iesniegti, un Saeima trešajā lasījumā likumprojekta tekstā neveica izmaiņas.
Valsts prezidents vēstulē parlamentam uzsver, ka publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā jau ar 2013.gada grozījumiem tika ietverts pants, kurš paredz vispārīgus ar publiska pasākuma norisi saistītos ierobežojumus.
Saeima esot labi pastrādājusi
Citastarp tika paredzēts, ka publiska pasākuma norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Attiecīgais likuma grozījums tika veikts ar nolūku saskaņot Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un likumā “Par gājieniem, sapulcēm un piketiem” ietvertos ierobežojumus publiskiem pasākumiem un novērst iespēju izmanot publiskus izklaides un svētku pasākumus, lai sludinātu vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju vai veiktu kara propagandu.
Paziņojumā Levits uzsvēra, ka 11.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti rūpīgi izstrādāja attiecīgās normas formulējumus, lai sasniegtu leģitīmu mērķi – novērstu iespējas izmantot publiskus izklaides un svētku pasākumus, lai sludinātu divu totalitāru, noziedzīgu režīmu ideoloģiju.
“Šī gada 23.aprīļa likumā “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” Saeima pamatoti izvērsusi un detalizējusi komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma simbolu aizliegumu,” norādīts paziņojumā.
Ar šo likumu “expressis verbis” jeb skaidriem vārdiem ir noteikts aizliegums izmantot arī bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu, proti, represīvo iestāžu, izmantoto piederību identificējošo apģērbu jeb formas tērpus, šā apģērba elementus, kuru kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes.
Pēc Levita rakstītā, Satversmes ievads paredz valsts un sabiedrības pienākumu nosodīt komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Viena no šā pienākuma īstenošanas formām ir arī attiecīgo režīmu simbolu un to totalitāro un noziedzīgo dabu īpaši izceļošu atribūtu izslēgšana no publiskās telpas.
“Tādēļ vēlos uzteikt Saeimu par veikto likuma precizējumu, kas padara vēl iedarbīgāku un precīzāku publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā jau ietverto abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumu,” uzsvērts Valsts prezidenta paziņojumā.
Palikuši robi
Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka likuma grozījumi abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumā nav absolūti, proti, likumdevējs pamatoti pieļāvis iespēju šos simbolus izmantot publiskā pasākumā, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Valsts prezidents uzstāja, ka likuma teksts nedrīkstētu radīt iespaidu, ka likumdevējs šo jautājumu nav izlēmis pilnībā pats vai atstājis iespēju valsts vai pašvaldību institūcijām administratīvā procesa kārtībā lemt par vēl citiem izņēmumiem no vispārējā aizlieguma.
23.aprīļa grozījumi publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā 4.1 panta pirmās daļas 4.punkts papildināts ar vārdiem “un kad to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu”.
Levits pavēstīja, ka, iepazīstoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas diskusiju materiāliem un komisijas izraudzītā referenta Andreja Judina ziņojumiem par likumprojektu, var konstatēt, ka pašvaldības nevar pieļaut izņēmums no abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizlieguma. Arī līdzās gadījumiem, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Paziņojumā prezidents akcentēja, ka rakstītais normas teksts nav pietiekami skaidrs un varētu dot iespējas praksē radoši apiet un mīkstināt likumā ietverto aizliegumu.
Jāizslēdz jebkādas šaubas
“Šāds normas formulējums rada riskus valsts kopējai politikai un vienotai pieejai totalitāro režīmu simbolu aizlieguma nodrošināšanā, un nevarētu izslēgt, ka atsevišķās pašvaldībās varētu iedibināties citāds likuma tulkojums, kas neatbilstu sākotnējai likumdevēja iecerei,” uzsvēra Valsts pirmā amatpersona.
Tādēļ prezidents pauž aicinājumu Saeimai izslēgt jebkādas šaubas un iespējas dažādai likuma iztulkošanai dažādās pašvaldībās un “potenciālās spekulācijas par likumā pieļauto izņēmumu no vispārējā aizlieguma apjomu”. Tāpat Levits aicina rast iespēju izslēgt pieņemtajā likumā vārdus “un kad to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu”.
Prezidentaprāt, par vispārīgo ar publiska pasākuma norisi saistīto ierobežojumu pārkāpšanu atbildīgi ir ne tikai pasākuma organizatori, bet arī publiskā pasākuma apmeklētāji un dalībnieki, pieļaujot, ka tie var pārkāpt likumā noteiktās prasības. Tāpēc viņš rosina nodrošināt, ka administratīvo atbildību par publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma prasību pārkāpšanu būs iespējams piemērot kā publiska pasākuma organizatoriem, tā arī publiska pasākuma apmeklētajiem un dalībniekiem.
