Levits iedrošina Kariņu: Ministriem, kas neiekļaujas komandā, nav vietas valdībā 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Situāciju valstī, pieaugot Covid-19 izplatībai, Valsts prezidents Egils Levits nedēļas sākumā salīdzināja ar vētru, bet valdību – ar kuģi, kura no vētras jāizved. “Katram ir jāapzinās, ka viņi ir vienas komandas sastāvdaļa un atbildīgi būs visi kopā,” intervijā LTV par valdības darbu sacīja E. Levits.
Viņš norādīja – tiem, kas neievēro disciplīnu, nav vietas šajā komandā un premjeram ir jālūdz paiet viņus malā. Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) jau iepriekš aicināja ministrus pēc lēmumu pieņemšanas valdībā “nestāstīt dažādus personiskos viedokļus”, bet palika nesadzirdēts.
Kad K. Kariņš Saeimā ziņoja par gada laikā paveikto, opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) viņam pateica paldies, jo kā bijušais premjers apzinoties, ko tas nozīmē. M. Kučinskim reiz esot vaicāts, vai viņš šajā Saeimā spētu izveidot valdību kā komandu.
Un viņš neesot bijis pārliecināts, “vai ar to kompāniju, kuru vēlētāji ievēlēja, kas izcēlās ar neizpildāmiem solījumiem, vispār var kaut ko daudz izdarīt”.
Kučinskis Kariņam sacīja: “Tikai tāpēc, ka jūs spējāt nobalansēt, valdība vēl joprojām pastāv.” Ir pagājusi nedēļa, un M. Kučinskis “Latvijas Avīzei” atzina: “Nu jau tas viss ir pārāk tālu aizlaists un diez vai to varēs savākt.”
Iznācieni LTV kā brīdinājumi
K. Kariņa negaidītais iznāciens ar paziņojumu LTV novembra pēdējās svētdienas vakarā un tam sekojošā valsts augstāko amatpersonu tikšanās nākamajā dienā Rīgas pilī vispirms bija vērsti uz valdības mobilizēšanu ar mērķi panākt, lai tā strādā kā komanda.
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien intervijā LTV to pateica jau tieši – ja kāds ministrs neievēro valdības disciplīnu, viņš grauj ne tikai valdības prestižu, bet grauj arī valsts kursu. Premjeram tad esot visas tiesības prasīt tāda ministra atkāpšanos.
“Nav pieļaujams, ka katrs ministrs pēc tam, kad kaut kas ir nolemts, nāk ārā un tvīto, ka varbūt tomēr varēja citādāk un manai nozarei nav tā, kā gribēts. Tas norāda uz mutes disciplīnas trūkumu ministriem.” Uz vaicāto, vai būtu jāprasa kāda ministra demisija, E. Levits atbildēja: “Ja tas tā turpināsies, tad – jā.” Taču prezidents cerot, ka no šīs nedēļas tas mainīsies.
Atskaņas no pirmdien notikušās valdības partiju sadarbības padomes sēdes, kas notika vēl pirms E. Levita paziņojuma, liecina, ka šī sanāksme jau esot notikusi daudz koleģiālākā gaisotnē. Jāatgādina, ka K. Kariņš par nodomu uzrunāt sabiedrību Latvijas Televīzijā paziņoja dažas stundas pirms šīs uzstāšanās.
Zinātāji saka, ka tas radījis apjukumu koalīcijā, jo ne viens vien apzinājies – ja K. Kariņš paziņotu par demisiju, tas ne tikai apgrūtinātu krīzes pārvarēšanu, bet šī arī varētu būt dažiem ministriem pēdējā iespēja strādāt valdībā, jo nākamajā viņus varētu neaicināt. Bija arī neoficiāls viedoklis, ka, iespējams, ir apzināts mēģinājums parādīt, ka K. Kariņš vairs nespēj saturēt kopā valdību un viņam tajā nav autoritātes.
Kā vēlāk secināja arī eksperti, uzruna LTV vispirms bija adresēta partneriem, kuri pēc noteikto ierobežojumu pieņemšanas bija atļāvušies nākt ar saviem atšķirīgajiem viedokļiem, tā radot neizpratni sabiedrībā.
Tagad premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis to daļēji “Latvijas Avīzei” apstiprināja – viņam šī situācija nedaudz atgādinot valsts budžeta pieņemšanu pirms gada, kad partneri mēģinājuši iegūt publikas atbalstu, aizstāvot savu nozaru intereses.
K. Kariņš piedāvājis gandrīz tādus pašus ārkārtējās situācijas ierobežojumus, kādi bija pavasarī, bet tagad ministri sākuši publiskot savus atšķirīgos viedokļus.
“Tā jau šī situācija ir grūta. Ir daudz viltus ziņu. Ir jāsavācas un ministriem jāstrādā kopā, nevis jānāk ar individuālām kampaņām. Premjers nejuta, ka ministri ir gatavi strādāt vienoti,” sacīja A. Latkovskis, apstiprinot, ka tas bija galvenais iemesls, kāpēc K. Kariņš uzrunāja sabiedrību.
Ministru vidū sarūk autoritāte
Pēc premjera saķeršanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (“AP”), no kuras valdības vadītājs bija gaidījis aktīvāku rīcību Covid-19 izplatības ierobežošanā, pret premjeru nostājās ministres pārstāvētā “Attīstībai/Par”, kuras biedri tvītoja, atbalstot I. Viņķeli.
Tas gan izraisīja satricinājumus pašā “AP”. Nevarēja nepamanīt arī “KPV LV” ministru aktivitātes. Novembra beigās LTV raidījumā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paziņoja, ka iestājas pret ierobežojumiem ēdināšanas un skaistumkopšanas uzņēmumos, jo valsts nevarot radīt mākslīgu bezdarbu.
Pirms tam jau ministrs feisbukā pavēstīja, ka valdībā bijis pret ierobežojumu noteikšanu. Dažas dienas vēlāk ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosināja pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības centros, ļaujot brīvdienās tajos strādāt visiem veikaliem, bet nosakot stingrākas distancēšanās prasības.
Lūgts vērtēt Valsts prezidenta teikto, ekonomikas ministrs J. Vitenbergs otrdien “Latvijas Avīzei” sacīja, ka, viņaprāt, viedokļu dažādība vairo labāku lēmumu pieņemšanu.
“Kā ministrs esmu bijis komandas spēlētājs un neesmu apšaubījis vai nostājies publiski pret valdības pieņemtajiem lēmumiem. Taču arī valdībā drīkst un vajag paust viedokļus pat tad, ja tie ir atšķirīgi niansēs,” uzskata J. Vitenbergs.
Viņš uzsvēra, ka neviens valdībā nav iebildis pret fundamentāliem lēmumiem – masku nēsāšanu vai ārkārtējo situāciju. Ministriem esot vairāk informācijas, jo ir tieša saskare ar uzņēmumiem, viņi zinot aktuālās problēmas, spējot paredzēt rezultātu un sekas.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards bijis vairākās valdībās. Viņš pārstāv Nacionālo apvienību, kura, tāpat kā Jaunā konservatīvā partija, šoreiz nav izcēlušās.
K. Gerharda komentārs bija lakonisks: “Valdībai un ministriem ir jāpieņem situācijai atbilstoši lēmumi, kas risina problēmas, jāskaidro pieņemtie lēmumi un sasniegtie rezultāti, nevis jākomunicē par savām izjūtām un vēlmēm.”
Uz vaicāto, kādu padomu K. Kariņam kā bijušais premjers dotu M. Kučinskis, viņš atbildēja – nevajadzēja atstāt ministriem tik plašu laukumu, kurā katrs var nākt ar saviem uzskatiem un palikt pie sava viedokļa. Bija jāizveido ekspertu komanda no nozaru profesionāļiem un ar vadītāju, kura vadībā tiek sagatavots krīzes pārvarēšanas piedāvājums. Tad to vērtē valdība, pieņemot galīgo lēmumu.
“Tagad tas top politiskā haosā, kad nav skaidrs, kas ko ir ierosinājis. Lēmumi arī nav vienkārši un saprotami izskaidroti,” sacīja M. Kučinskis.
