Levits: Drīzumā tiks izveidota jauna NATO kaujas grupa Rumānijā 5
Drīzumā tiks izveidota jauna NATO kaujas grupa Rumānijā, kuras vadību uzņemsies Francija, sestdien preses konferencē informēja Valsts prezidents Egils Levits, kurš piektdien Varšavā piedalījās NATO Austrumu flanga valstu jeb “Bukarestes deviņnieka” vadītāju sanāksmē.
Levits uzsvēra, ka arī Lielbritānija palielinās savu militāro klātbūtni Igaunijā, Kanāda – Latvijā, bet Vācija – Lietuvā.
“Apspriedē izskanēja, ka NATO dalībvalstis apzinās savu spēku un stiprumu. NATO gan militāri un politiski, gan arī ekonomiski ir daudzkārt stiprāka nekā Krievija. Mēs esam vienoti un šī vienotība tika demonstrēta. NATO Austrumu flanga valstu aizsardzības spējas tiks stiprinātas,” uzsvēra prezidents.
Viņš norādīja, ka ASV ir pastiprinājušas savu karaspēka vienību personālsastāvu Eiropā, ieskaitot Poliju un Baltijas valstis. Arī Latvijā patlaban atrodas papildu amerikāņu karavīri.
Prezidents atzīmēja, ka “Bukarestes deviņnieka” sanāksmē būtiska loma bija jautājumam par NATO Austruma flanga stiprināšanu. Turklāt starp valstīm valdīja pilnīga vienprātība, ka tas ir jādara. Šo uzstādījumu atbalstīja arī pārējās NATO dalībvalstis.
“ASV prezidents Džo Baidens sanāksmē atkārtoti uzsvēra NATO 5.panta nozīmi, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij automātiski nozīmē uzbrukumu visām. Tas ir galvenais NATO atturēšanas stratēģijas pīlārs. Nav iespējams uzbrukt vienai valstij, jo tas nozīmē uzbrukumu visām 30 NATO dalībvalstīm,” akcentēja Levits.
Runājot par NATO palīdzību Ukrainai un sankcijām pret Krieviju, Valsts prezidents uzsvēra, ka sankcijas neiedarbojas dažu dienu vai nedēļu laikā, tam ir nepieciešams ilgāks laika posms. Sankciju mērķis ir panākt Krievijas atpalicību, līdz ar ko Krievijas ekonomika vairs nevarēs barot savu militāro aparātu tādā veidā kā līdz šim.
“Ukrainai ir nepieciešama palīdzība tūlīt. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vērsās ar uzrunu pie NATO dalībvalstīm, lūdzot militāro palīdzību, proti, pretgaisa un prettanku aizsardzības sistēmas. Baidens paziņoja, ka ASV šādu palīdzību Ukrainai sniegs, tam pievienojusies ir arī Lielbritānija,” sacīja prezidents.
Valsts prezidents uzsvēra, ka arī citas NATO dalībvalstis sniegs tūlītēju palīdzību Ukrainai ar militāro ekipējumu, kā arī finansiālu palīdzību. Levits norādīja, ka saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas ekonomika patlaban ir kritiskā stāvoklī. Ekonomiskā un finansiālā palīdzība tiks sniegta no Eiropas Savienības puses.
Jau rakstīts, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras tas nav guvis.
