Levits dodas uz NATO dalībvalstu samitu Londonā 0
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits kopā ar citu NATO dalībvalstu vadītājiem tiksies alianses galotņu sanāksmē Londonā, aģentūra LETA noskaidroja Valsts prezidenta kancelejā.
Plānots, ka no šodienas līdz 4.decembrim NATO 70.gadadienas samitā alianses dalībvalstu līderi apspriedīs aktuālos Ziemeļatlantiskās alianses dienas kārtības jautājumus.
NATO galotņu sanāksmes laikā Valsts prezidents kopā ar citiem vadītājiem apmeklēs pieņemšanu pie Lielbritānijas karalienes Elizabetes II, kā arī tiksies ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu.
Tāpat valsts pirmajai amatpersonai plānotas arī vairākas divpusējas tikšanās, piemēram, ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo.
Darba vizītē Valsts prezidentu pavadīs dzīvesbiedre Andra Levite. Plānots, ka vizītes trešajā un ceturtajā dienā, 5.decembrī, viņi tiksies ar latviešu diasporu Lielbritānijā, kā arī ar diasporas skolas bērniem rotās Ziemassvētku eglīti Latvijas vēstniecībā Londonā.
Valsts pirmajai lēdijai Levitei plānota arī diskusija ar veselības jomas profesionāļiem no diasporas par Lielbritānijas latviešu pienesumu ilgtspējīgai Latvijas veselības nozares attīstībai.
LETA jau vēstīja, ka četri augsta ranga avoti šonedēļ NATO apliecinājuši, ka Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja aliense nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu “Tautas aizsardzības vienības” (YPG).
Vaicāta par šo jautājumu, NATO preses sekretāre Oana Lungesku norādīja: “NATO ir plāni visu sabiedroto aizsardzībai. NATO apņemšanās visu sabiedroto drošības labā ir nelokāma.”
NATO vēstnieki tomēr cer, ka izdosies panākt kompromisu, jo Ankarai arī ir vajadzīgs, lai līderi apstiprina atjaunotu militāro plānu, kurā izklāstītas detaļas tam, kā NATO izstāvēs Turciju, ja tā tiks pakļauta uzbrukumam, sacīja divi diplomātiskie avoti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicinājis nedramatizēt anonīmu avotu izplatīto informāciju par Turcijas atteikšanos atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai.
Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka Baltijas valstīm un Polijai, kā arī citām NATO dalībvalstīm, ir spēkā esoši aizsardzības plāni. Kā vienu no šī plāna izpausmēm ministrs minēja NATO spēkus, kas atrodas gan Baltijas valstīs, gan Polijā, gan citās dalībvalstīs.
Rinkēvičs pastāstīja, ka pašreiz aliansē notiek darbs pie risku izvērtēšanas un atbilstošas rīcības formulēšanas, ņemot vērā iespējamos riskus NATO dalībvalstīm, ieskaitot Baltijas reģionu.
Rinkēvičs pastāstīja, ka NATO notiekošās diskusijas nav tikai par Baltijas valstīm un Poliju. Tā ir diskusija plašākā kontekstā, kurā ņemti vērā arī citu reģionu drošības aspekti.
“Esmu pārliecināts, ka diskusija noslēgsies ar to, ka tiks ievērotas mūsu reģiona drošības intereses un sabiedrotie izturēsies pret to tikpat nopietni, cik nopietni mēs esam izturējušies pret viņu drošības interesēm,” sacīja ministrs.
