Levits diskusijā par izglītības reformu atbalsta ideju par mazo skolu izveidošanu 0
Diskusijā par izglītības reformas īstenošanu būtisks ir jautājums par izglītības kvalitātes stiprināšanu un saglabāšanu, kas būtu īstenojama arī mazākajās Latvijas skolās jeb saimes skolās, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina Valsts prezidents Egils Levits.
Levits īpaši uzsvēra, ka bērniem ir jāsaņem laba izglītība, bet tā nodrošināšana nav tikai naudas jautājums, bet būtiska, ir arī kvalitāte.
“Tas ir labi, ka aktīvi tiek diskutēts par izglītības reformu. Tajā tiek iesaistīta sabiedrība, kuras viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs, bet nozīmīgs, jo būtiskākais ir diskusijas process par to, kāds izglītības saturs ir nepieciešams, lai Latvija kā valsts būtu konkurētspējīga,” sacīja prezidents.
Viņaprāt, izglītības reformas kontekstā būtiska diskusijas daļa, ir saruna par kvalitāti, par tā nodrošināšanu visos izglītības līmeņos. Tāpēc šajā sakarā viņš aicināja runāt ne tikai par lielo skolu lomu, bet arī pauda atbalstu idejai par mazo jeb saimes skolu saglabāšanu Latvijas pierobežā un mazākos ciematos.
“Es atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu par saimes skolu izveidošanu, proti, ka 1. līdz 3.klases tiktu veidotas tuvāk dzīves vietai, bet jau lielākās klases apvienotajās lielajās skolās,” piebilda Levits.
Jau ziņots, ka šogad aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija nākusi klajā ar jauno kārtību par minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem lielajām pilsētām, reģionālās attīstības centros, pagastos un teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, paredzot, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. septembra.
IZM piedāvā lielajām pilsētām, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, proti, Rīga, Daugavpils, Jelgava un Liepāja – sākumskolā (1. līdz 6. klase) vajadzētu būt vismaz 400 skolēniem, pamatskolā – 450, vidusskolā -150.
Administratīvo teritoriju attīstības centros (21) šie skaitļi attiecīgi ir: 300, 360 un 120. Pagastu teritorijās sākumskolā būtu jānodrošina vismaz 35 bērni, pamatskolā – 80, vidusskolā – 45. Savukārt pierobežā un teritorijās, kur tuvākā skolā ir 25 kilometru attālumā, sākumskolā (1. līdz 3. klase) būtu pieļaujami 15 skolēni, pamatskolā – 70, vidusskolā – ne mazāk kā 30.
Skaitliski ļoti mazās skolas jeb saimes skolas varētu veidot kā lielāku izglītības iestāžu filiāles bez savas administrācijas un atbalsta personāla, piedāvājot arī pirmsskolas programmas.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure nosauc šo IZM piedāvājumu par jēgpilnu, pie kura, protams, vēl jāstrādā. Kā jaunumu viņa akcentēja saimes skolas, kas ļautu saglabāt arī pavisam nelielas mācību iestādes 1. līdz 3. klases posmā, kurās uz 35 bērniem (pierobežā pat 15) būtu trīs skolotāji.
