Levits darbojas tik pasīvi, lai nesašūpotu valdību. Profesore Kreituse par prezidenta darbu gada griezumā 18
“Runājot par tautas prezidenta funkciju – tā Levita kungam galīgi nav izdevusies. Par nabadzības līmeni Latvijā es no prezidenta nedzirdēju ne vārda. Man šķiet, ka prezidents pašlaik mēģina darboties tā, lai valstī nerastos krīzes situācija valdībā, jo tas to sašūpotu un uzliktu prezidentam lielus pienākumus. Viņš rīkojas bez asi pieņemtiem lēmumiem, bez krasas rīcības, kas parādītu viņu kā personību šajā amatā,” vērtējot prezidenta darbu gada griezumā skarba “RīgaTV 24” speciālizlaidumā bija politoloģe un RSU profesore Ilga Kreituse.
“Runājot par tautas prezidenta funkciju – tā Levita kungam galīgi nav izdevusies, jo tautas prezidents ir tad, kad tu ej pie tautas un runā ar tautu, saņemot atbildes un reaģējot uz to, ko tauta saka,” sacīja Kreituse.
“RīgaTV 24” video:
Pēc profesores domām šobrīd izskatās, ka prezidents pilī strādā diezgan noslēgti, cilvēki esot maz informēti par to, ko viņš dara.
Prezidentam esot arī maza sasaiste ar tām problēmām, kuras tiek risinātas valstī un, viņasprāt ir: “nevajadzīga neiesaistīšanās un viedokļa neizteikšana tur, kur ir asa viedokļu sadursme”.
Vai uzskati, ka prezidents Egils Levits darbojas pasīvi?
Tālāk Kreituse uzskaitīja, ko tad viņa bija gaidījusi no Levita runas: “Es būtu gribējusi dzirdēt viņa novērtējumu par to, kā valdība ir rīkojusies attiecībā pret mediķiem jautājumā par Covid–19.”
Viedokli par krīzes pabalstu naudas izmaksāšanu, par to, ka pašvaldību slimnīcas neko nav saņēmušas, ka dakteriem par aprīli tikai tagad rēķinās piemaksas un vēl pārbaudīs, ko viņi ir darījuši.
“Te bija vajadzīga stingra prezidenta nostāja,” savu viedokli pauda RSU profesore.
Liela vilšanās cilvēkiem, pēc viņas domām, esot bijusi prezidenta nostāja Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumā. Pie prezidenta vērsās gandrīz puse no pašvaldībām.
Prezidenta reakcija bija – “es tomēr pakļaujos valdošajai koalīcijai”, “izsludinu, bet es tur piebildu…”. Valdība saņēma no prezidenta akceptu, ATR apstiprināja un par tām piebildēm šķiet, ka ministri vien pasmīnēja
“Tās piebildes prezidents var pataupīt sev, apspriest tās ar Teikmani (Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis) klusiņām kancelejā”, ironiska bija Kreituse.
“Tiks vēlēta vietējo kopienu pārstāvniecība. Kas tad sanāk, ka mums būs divu līmeņu pašvaldību vēlēti cilvēki? Vieni būs administratīvie, otri kopienu pārstāvji?”, retoriski vaicā profesore.
Viņa ir pārliecināta, ka tas viss tiek darīts, lai veidotu sajukumu un novērstu uzmanību no galvenā.
Kreituse uzskata, ka reformu vajag, par to neesot diskusijas, tikai pēc viņas domām prezidents varēja dot konkrētus norādījumus, kas ir jālabo. Tad arī redzētu, ko atbildētu parlaments – labot vai nē.
Vajadzēja ņemt vērā konkrētus priekšlikumus, ko tauta ir izteikusi un saņemt atbildi no parlamenta.
“Par nabadzības līmeni Latvijā es no prezidenta nedzirdēju ne vārda. Satversmes tiesa atzina, ka Latvijas valdība un valsts ir pārkāpusi Satversmi un nenodrošina Latvijas iedzīvotājiem elementāro dzīves līmeni, lai cilvēks varētu izdzīvot.
Kas notiks tagad, ja Satversmes tiesa apstiprinās kādu no ATR sūdzībām, ko ir iesniegušas pašvaldības? Mums būs jāsāk viss no gala, bet laiks būs pagājis un viedokļi nebūs noskaidroti”.
Pēc Kreituses domām prezidents pašlaik mēģina darboties tā, lai valstī nerastos krīzes situācija valdībā, jo tas to sašūpotu un uzliktu prezidentam lielus pienākumus.
“Jauna premjera izvēle un jaunas valdības veidošana nozīmē, ka jāiesaistās ir prezidentam un viņam par to būtu jāatbild”.
Šobrīd prezidents esot ieņēmis pozīciju – saglabāt to Status Quo, kas pašreiz ir, kad Kariņa kungs veiksmīgi, paglaudot vienam galvu, otru pabarojot un kaut ko publiski paziņojot, visus kopā sačubina.
“Prezidentam tas ir izdevīgi, viņš rīkojas bez asi pieņemtiem lēmumiem, bez krasas rīcības, kas parādītu viņu kā personību šajā amatā,” pārliecināta ir politoloģe un RSU profesore Ilga Kreituse.
