Levits: “Cilvēkiem, kas sevi uzskata par valsts patriotiem, 9. maijs nav jāatzīmē!” 0
9.maijs nav Latvijā atzīmējama diena, varbūt privāti tas ir dažādi, bet cilvēkiem, kas sevi uzskata par valsts patriotiem, šī diena nav jāatzīmē, šodien preses brīfingā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā tiek atzīmēts 8.maijs – Otrā pasaules kara beigas Eiropā, kad tiek pieminēti visi, kas šajā karā cīnījās un gāja bojā. “Mēs šajā dienā pieminam uzvaru pār nacistisko Vāciju, bet Latvijai, atšķirībā no Rietumeiropas, viena okupācijas vara nomainīja otru,” skaidroja Levits.
Attiecīgi prezidents izcēla, ka nav pieņemami šo dienu [9.maiju] atzīmēt kā īpašu. Viņš aicināja tos, kas vēlas pieminēt Otrā pasaules karā kritušos, to darīt 8.maijā vai 11.novembrī.
“Ir ļoti jāpārdomā, vai cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī un uzskata sevi par tās patriotiem, šī diena ir jāatzīmē,” noslēdza prezidents.
Jau vēstīts, ka šī gada 9.maija pasākumu norise izsauca skaļu reakciju sabiedrībā, jo, neskatoties uz noteiktajiem ierobežojumiem, gan Pārdaugavā, gan citās Latvijas pilsētās notika dažādi piemiņas pasākumi, kuros cilvēki devās nolikt ziedus pie piemiņas vietām. Īpaši skaļu kritiku no sabiedrības un atsevišķiem politiķiem izpelnījās gan Valsts policijas (VP), gan iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) darbs, kuriem pārmesta pārlieku liela pielaidība.
Attiecīgi VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins trešdien Saeimas komisijā skaidroja, ka policijai lielākais izaicinājums bija samazināt cilvēku plūsmu pie Uzvaras pieminekļa. Policija jau daudzus gadus uzrauga sabiedrisko kārtību minētajā vietā, un iepriekšējos gados 9.maija pasākumi bija organizēti, kas savukārt deva tiesības policijai tos vieglāk kontrolēt. Katru gadu pie Uzvaras pieminekļa 9.maijā pulcējās aptuveni 200 000 cilvēki.
Šogad ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ oficiāls pasākums netika organizēts, taču policija jau iepriekš veica preventīvu skaidrojošu darbu ar nevalstiskajām organizācijām un neformāliem līderiem, lai cilvēki pēc iespējas nedotos pieminēt kara beigas minētajā vietā.
9.maijā 15 stundu laikā no plkst 8 rītā līdz plkst 22.45 pēc policijas aprēķiniem Uzvaras pieminekli apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku.
Lai samazinātu cilvēkiem iespējas atbraukt uz minēto vietu, policija bija radījusi zināmas neērtības, proti, liegusi automašīnu novietošanu un ielu tirdzniecību, skaidroja Grišins.
Viņš un Ģirģens komisijā minēja, ka plūsmas kontrolei žoga novietošana pieminekļa tuvumā nebūtu pareiza izvēle. Ministrs pat izteicās, ka tas būtu neētiski pret sabiedrību.
Abas amatpersonas nenoliedza, ka apsvērta barjeru izvietošana, taču norādīja, ka tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus, kā arī izveidotu garu rindu. Policija pieļāva, ka, izvietojot barjeras vai žogu, varētu notikt arī provokācijas. Savukārt, ja šo provokāciju rezultātā būtu nepieciešama cilvēku evakuācija, tad policija varētu saskarties ar “nepārvaramiem apstākļiem.”
Grišins skaidroja, ka vidēja katru stundu pieminekli apmeklēja aptuveni 200 līdz 300 cilvēki, kuri uzturējās aptuveni desmit līdz 15 minūtes. Kritiskākā situācija izveidojās no plkst.14 līdz 16, kad vienlaicīgi pie tā uzturējās aptuveni 450 cilvēki, taču, ņemot vērā platību, bija iespējams ievērot atbilstošu distanci.
Grišins un Ģirģens arī norādīja, ka šogad atšķīrās apmeklētāju kontingenta raksturojums. Ja iepriekšējos gados uz koncertiem un uguņošanu ieradās milzīgas masas, kur daļa indivīdu pieļāva pārkāpumus, tad šogad tika ievērots “sociālais miers”, un distanci neievērojošie cilvēki tika nošķirti un tika pie protokoliem.
Kopumā policija Uzvaras parkā noformēja 46 administratīvā pārkāpuma protokolus, bet sāka 70 administratīvās lietvedības. Ņemot vērā sāktās lietvedības, protokolu skaits noteikti pieaugs, jo policijai vēl nepieciešams laiks nodarījuma izvērtēšanai, skaidroja Grišins.
Jau ziņots, ka sociālo tīklu platformu lietotāji, vērojot notiekošo Uzvaras parkā, pārmet Valsts policijai bezdarbību un bezzobainību, nodrošinot parka apkaimē pulcēšanās ierobežojumu ievērošanu. Vairāki iedzīvotāji bija publicējuši no attāluma uzņemtus parka foto, kuros izskatās, ka pie Uzvaras pieminekļa pulcējas simtiem cilvēku. Iedzīvotāji pauduši neizpratni un sašutumu, kādēļ policija nekādi nereaģē, sanākušos neizklīdina un neizraksta pārkāpuma protokolus, jo citās situācijās, piemēram, kad parkā sporto četri jaunieši, kārtībsargi uzreiz esot klāt un aizrādot.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iekšlietu ministram pieprasījis skaidrojumu par Valsts policijas darbu 9.maijā, ierobežojot pulcēšanos Uzvaras parkā.
