Egils Levits.
Egils Levits.
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Levits ar EPPA prezidenti pārrunājis organizācijas lēmumu atjaunot Krievijas balsstiesības tajā 0

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī ticies ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidenti Liliānu Morī-Paskjē un tikšanās laikā pārrunājis vairākus jautājumus, tostarp organizācijas lēmumu, atjaunot Krievijas balsstiesības tajā, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Šajā jautājumā Levits paudis Latvijas sabiedrības neizpratni par šādu lēmumu organizācijā, kas tika dibināta pirms 70 gadiem, lai izveidotu un nodrošinātu augstu demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas standartu tās dalībvalstīs.

EPPA prezidente atzinusi, ka Latvijas pozīcija ir saprotama, taču lēmums tika pieņemts pēc ilgām diskusijām ar mērķi pēc iespējas aizsargāt cilvēktiesību ievērošanu Krievijā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Morī-Paskjē pauda cerību, ka Latvija turpinās aktīvu darbu EPPA.

Tāpat Valsts prezidents un Morī-Paskjē apsprieda aktualitātes Eiropas Padomes, tostarp Eiropas Parlamenta darbā, kas skar mākslīgā intelekta, demokrātijas stiprināšanas un bioētikas jomas. Abas puses bija vienisprātis, ka Eiropas Padome sniedz būtisku ieguldījumu šo jautājumu apspriešanā un atbilstošu starptautisku regulējumu izstrādāšanā, norādīja kancelejā.

Jau vēstīts, ka EPPA šogad 25.jūnijā vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā.

Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās.

Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014.gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā – arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.

Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tienešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.