Levits aktivizējas pirms prezidenta vēlēšanām 25
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sarunās ar valdības partiju frakcijām neesot pieminētas Valsts prezidenta vēlēšanas, taču politiķi pieļauj tikšanās saistību ar tām.
Tuvojoties Valsts prezidenta amata pilnvaru pirmā termiņa beigām, Egils Levits pirmdien uz tikšanos uzaicināja valdību veidojošo partiju frakcijas pilnā sastāvā. Tas ir pirmais šāds gadījums, kad Valsts prezidents tiekas ar visiem frakcijas deputātiem Rīgas pilī.
Politiķi apgalvoja, ka E. Levits šoreiz neesot centies izzondēt partiju noskaņojumu un savas izredzes prezidenta vēlēšanās, par kurām, visticamāk, tikšot runāts kuluāros. Ja E. Levits izšķirtos kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, tad frakcijas aicinātu viņu pie sevis uz Saeimu, “Latvijas Avīzei” atzina “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Visu frakciju pārstāvji apstiprināja, ka maija beigās vai jūnija sākumā gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas sarunās neesot pieminētas. Nacionālās apvienības frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Dombrava “Latvijas Avīzei” teica, ka E. Levits esot visaktīvākais no pēdējo gadu Valsts prezidentiem, un dažāda līmeņa tikšanās – tajā skaitā ar Saeimas frakciju un komisiju pārstāvjiem – ir bijis ļoti daudz. “Es to uztveru kā pozitīvu žestu, ka Valsts prezidents tiekas ar frakcijas visiem deputātiem pēc tam, kad darbu sākusi jaunā Saeima un valdība,” teica J. Dombrava.
“Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs Edgars Tavars atzina, ka viņam “tas bija viegls pārsteigums”. Pierādījumu tam neesot, ka tikšanās varētu būt saistīta ar Valsts prezidenta vēlēšanām, bet pēc tā tas esot izskatījies. Viņš arī izteica nožēlu, ka šādas vērtīgas deputātu tikšanās Rīgas pilī nav notikušas visus četrus gadus. “AS” pirms Saeimas vēlēšanām solīja virzīt savu kandidātu prezidenta vēlēšanās, un šajā ziņā nekas nav mainījies, atzina E. Tavars.
Valsts prezidenta kalendārā redzams, ka E. Levits aktīvāk sācis doties arī reģionālajās vizītēs. Otrdien viņš apmeklēs Madonas novadu, kurā ciemosies pie Māra Oltes “Ērgļu stacijā”, apmeklēs vairākus uzņēmumus, tiksies ar novada vadību un vairāku nozaru pārstāvjiem.
CVK gaida pārmaiņas
Valdības partiju pārstāvji sacīja, ka saruna ar Valsts prezidentu bijusi par diezgan plašu jautājumu loku, kas saistīti ar jaunās Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdības pirmajām darba nedēļām. Galvenais jautājums bijis par valsts budžetu, bet apspriesti arī citi temati – tajā skaitā vēstures mācīšana skolās, valsts valodas stiprināšana, valsts aizsardzības dienesta izveide. Ar “Jauno Vienotību” ir runāts arī par Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK). Partiju pārstāvju sacītais liecina, ka ar katru politisko spēku sarunas saturs bijis atšķirīgs.
“JV” frakcijas vadītājs A. Latkovskis pastāstīja, ka ar E. Levitu daudz runāts par jaunas CVK darbību. Saeimai jaunais CVK sastāvs ir jāizraugās sešu mēnešu laikā pēc Saeimas vēlēšanām. Katra parlamentā pārstāvētā frakcija izvirza vienu kandidātu darbam CVK, bet vienu deleģē Augstākā tiesa. Tā jau decembrī atkārtoti šim amatam nominējusi Civillietu departamenta senatori Mariku Senkāni.
Iepriekš par CVK sastāvu un komisijas priekšsēdētāju Saeima balsoja 2019. gada marta beigās. Taču šoreiz jauno komisiju parlaments plāno izraudzīties agrāk – Saeimas prezidijs un frakciju padome ir aicinājusi kandidātus darbam CVK izvirzīt līdz 19. janvārim. Tas ir tāpēc, ka ir ierosināts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar CVK iepirkumiem. Līdzšinējā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa pati atkāpusies no amata, taču viņa jau iepriekš bija paziņojusi, ka neplāno pretendēt uz posteni vēlreiz.
Kā viņa atklāj portālā “Delfi” publicētajos ceļavārdos savam pēcnācējam, Centrālo vēlēšanu komisiju politiķi parasti aizmirst, tikko kā beigušās vēlēšanas un ir paziņoti to rezultāti. Atšķirībā no citām neatkarīgām institūcijām CVK nav iespējas aizstāvēt savu budžeta pieprasījumu valdībā. Arī Saeimā tās lūgumi par informācijas tehnoloģiju kapacitātes stiprināšanu ir palikuši neuzklausīti, atzina K. Bērziņa.
A. Latkovskis informēja, ka sarunā ar prezidentu kā CVK priekšsēdētāja kandidāte ir apspriesta bijusī Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Neoficiāli zināms, ka šo kandidāti atbalsta un, iespējams, ir ieteicis E. Levits. “Jaunās Vienotības” frakcija ar K. Saulīti plāno tikties trešdien, kad lems arī par savu pārstāvi CVK.
Līdz šim “JV” tajā pārstāvēja Edgars Baldunčiks, bet neformāli spriests, ka turpmāk no “JV” komisijā varētu būt Sanita Stelpe-Segliņa. Trīs no partijām, kuru pārstāvji strādā CVK, 14. Saeimā vairs nav. Tas nozīmē, ka CVK sastāvā būs lielākas izmaiņas. Savu pārstāvi CVK, visticamāk, nemainīs Nacionālā apvienība – J. Dombrava “Latvijas Avīzei” teica, ka NA deleģētais Ritvars Eglājs “ir viens no mugurkauliem, uz kā turas vēlēšanu organizēšana”. Šonedēļ savu kandidātu plāno nosaukt “Apvienotais saraksts”, kurš tiksies arī ar K. Saulīti, apstiprināja frakcijas vadītājs E. Tavars.
Uz vaicāto, kas Saeimai būtu jādara, lai CVK neatrastos tik bezpalīdzīgā situācijā, par kādu ir runājusi K. Bērziņa, E. Tavars atbildēja, ka Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“AS”) rosinās plašāku diskusiju par iespējamo CVK statusa maiņu. A. Latkovskis teica, ka CVK varētu atrasties pie Saeimas vai izpildvarā – pie Tieslietu vai Iekšlietu ministrijas. Tas dotu iespēju CVK izmantot minēto ministriju resursus, tajā skaitā grāmatvedības un informācijas tehnoloģiju sistēmas. Tāda kārtība esot arī citās Eiropas valstīs.
Jaunajai CVK būs jāsagatavo un jāorganizē Eiropas Parlamenta, pašvaldību, kā arī Saeimas vēlēšanas. Ar “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību CVK jautājums ir apspriests tikai garāmejot, “Latvijas Avīzei” atzina “AS” frakcijas vadītāja vietnieks Juris Viļums un Nacionālās apvienības valdes loceklis Uģis Mitrevics.
Prezidents informē par iniciatīvām
Sarunā ar “Apvienoto sarakstu” Valsts prezidents vispirms ir interesējies, kā politiskajam spēkam veicas koalīcijā, kurā tas ir jaunpienācējs, informēja J. Viļums. E. Levits arī pateicies “AS” par to, ka apvienība uzstājusi uz ministru biedru amatu ieviešanu, kas gan vēl netiek izmantots, bet būs labs instruments, lai nākotnē pastiprināti pievērstos tādiem jautājumiem kā, piemēram, digitalizācija. E. Tavars atgādināja, ka “AS” gatavojas nosaukt ministra biedru Aizsardzības ministrijā, jo iekšējā un ārējā drošība ir viena no politiskā spēka prioritātēm, par ko runāts arī ar E. Levitu.
Savukārt, tiekoties ar Nacionālās apvienības frakciju, uzsvars bijis uz demogrāfiju, vēstures mācīšanu skolās, valodas un imigrācijas jautājumiem, informēja U. Mitrevics. Viņš atzina, ka kontekstā ar jaunā valsts budžeta veidošanu “te mums neiet tik gludi”. Valsts prezidents E. Levits frakcijas arī ir informējis, ka plāno iesniegt Saeimā vairākas likumdošanas iniciatīvas, tostarp par Valsts padomes izveidošanu, kā arī izmaiņām partiju finansēšanas likumā.
