Levits aicinās Polijas prezidentu novērst ierobežojumus preču kustībai 1
Valsts prezidents Egils Levits aicinās Polijas prezidentu Andžeju Dudu novērst ierobežojumus preču kustībai uz Polijas robežas, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) mediju pārstāvjiem pavēstīja Levits.
Prezidents norādīja, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ brīvo preču kustība Eiropā nav ietekmēta, tomēr viņš norādīja uz atsevišķām problēmām, sevišķi uz Polijas robežas.
“Ir dažas valstis, kuras ir gājušas tālāk robežu slēgšanā, nekā tas ir optimāli. Latvijai un Baltijai ir radušās problēmas ar robežu kontroli Polijā, robežkontroles punktos ar Vāciju un Lietuvu. Ir zināms, ka [uz Polijas robežas] ir fūres, kuras netiek tālāk. Tā ir problēma, tāpēc ir jānodrošina, lai tas tā nebūtu. Es tuvākajā laikā runāšu ar Polijas prezidentu, lai šo jautājumu atrisinātu saskaņā ar Eiropas kopējiem uzstādījumiem,” informēja Levits.
Viņš pauda pārliecību, ka preču apritei Eiropas Savienībā (ES) ir jābūt brīvai, par ko iestājas arī Eiropas Komisija. “Ja netiek piegādātas izejvielas vai nosūtīta saražotā produkcija, ekonomika apstājas. Visa Eiropas ekonomika ir cieši saistīta, tāpēc preču aprite ir būtiska Eiropas ekonomikas stabilizēšanā, sevišķi situācijā, kad ekonomika bremzējas,” klāstīja Valsts prezidents.
Kariņš norādīja, ka Polija daudzām ES valstīm par pārsteigumu pieņēma vienpusēju lēmumu par robežkontroli. Premjers informēja, ka otrdienas, 17.marta, vakarā ES valstu līderi video konferencē pārrunāja šo jautājumu, uzsverot, ka vienotajā tirgū nedrīkst negatīvi ietekmēt preču plūsmu.
“Polijas premjers Mateušs Moraveckis skaidroja, ka nav slēgta preču kustība, bet gan pasažieru kustība, lai gan uz robežas veidojas garas rindas, kas savukārt traucē preču kustībai. Polijas valdība sola uz robežas izveidot koridorus, bet patlaban nav zināms, kad tas tiks izdarīts,” informēja Kariņš.
Viņš arī norādīja, ka Covid-19 krīze ir visas ES valstis pārsteigusi nesagatavotas un katra valsts līdz šim ir reaģējusi atšķirīgi, tomēr ES līderi vienojušies panākt kopīgu reglamentu, proti, ka ES ārējās robežas būs slēgtas, bet iekšējās robežas vienotajam tirgum turpinās funkcionēt. Kariņš piebilda, ka Latvija jau ir slēgusi ES ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
“Ja epidemioloģisku apsvērumu dēļ vēlas ierobežot cilvēku kustību, un dažviet pat tas ir nepieciešams, tad tomēr ir svarīgi, ka preču kustība neapstājas, jo preču kustībā tostarp ir medikamenti un pārtika,” uzsvēra Ministru prezidents.
Jau ziņots, ka ka Polija naktī uz svētdienu nolūkā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatīšanos slēdza savas robežas ārvalstu pilsoņiem, vienlaikus neierobežojot preču pārvadājumus.
No Vācijas puses Polija atļāva savu teritoriju caur Šviecko robežpunktu šķērsot autobusiem un mikroautobusiem, kuros nav mazāk par septiņām pasažieru vietām, bet ne vieglajām automašīnām, tādēļ robežas Vācijas pusē bija “iestrēguši” simtiem lietuviešu, kuriem tika ieteikts atgriezties ar prāmjiem vai īpašu vilcienu no Frankfurtes pie Oderas uz Kauņu. Taču, kā otrdien izteicās Linkevičs, sastrēgumi uz Vācijas ceļiem ir tik lieli, ka daļa Lietuvas pilsoņu nevar paspēt uz šiem reisiem.
Savukārt pie Lietuvas un Polijas robežas, ko sākotnēji bija atļauts šķērsot vienīgi caur Kalvarijas robežšķērsošanas punktu, kravas automašīnu rindas garums bija sasniedzis 47 kilometrus, jo katram autovadītājam tur tiek veikta rūpīga medicīniskā pārbaude.
Otrdien Polija piekrita atvērt arī Lazdiju robežpunktu, un līdz vakaram situācija pie robežas sāka normalizēties.
