Levits aicina nekavējoties atbrīvot Navaļniju, Ijabs uzsver, ka “nevajadzētu lolot ilūzijas par Krievijas justīciju” 49
Nekavējoties ir jāatbrīvo Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kā arī miermīlīgos demonstrantus un žurnālistus, kas vajāti un apcietināti saistībā ar viņa prettiesisko, politiski motivēto aizturēšanu un notiesāšanu, tādu nostāju paudis Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomniece Aiva Rozenberga, valsts pirmā amatpersona arīdzan atgādināja, ka Krievijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij ir saistoši ievērot demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību principus.
“Sagaidu, ka rīt Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs vizītē Maskavā stingri paudīs ES vienoto viedokli šajā jautājumā,” akcentēja Valsts prezidents.
LETA jau rakstīja, ka Borreljs šonedēļ plāno doties vizītē uz Krieviju un cer apmeklēt arī ieslodzīto opozīcijas līderi Navaļniju, pirmdien paziņojis Borrelja preses pārstāvis. Plānots, ka ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā ieradīsies ceturtdien, 4.februārī. Viņa vizīte sakritīs ar tiesas prāvu, kurā Navaļnijam var tikts piespriests garš cietumsods.
Jau vēstīts, ka Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.
No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā. Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā, Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.
Navaļnija lieta ir politiska prāva un tai nav nekādas saistības ar neatkarīgu tiesu
Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija lieta ir politiska prāva un tai nav nekādas saistības ar neatkarīgu tiesu un juridiski pamatotu tiesas spriedumu, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).
Viņaprāt, Eiropai uz Navaļnija notiesāšanu uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem būtu jāreaģē kā uz cilvēktiesību jautājumu, kā arī jāpievērš uzmanību tam, ka kaimiņos veidojas policejiska valsts, kur citādi domājošos un politiskos oponentus ieliek cietumā.
Politiķis atzīmēja, ka, ņemot vērā, piemēram, Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska gadījumu, kad viņam aizmuguriski tika izvirzītas apsūdzības Ņeftejuganskas mēra Vladimira Petuhova slepkavības lietā, nav nekādu garantiju, ka pēc piespriestā soda izciešanas Navaļnijs tiešām tiks atbrīvots. Ijaba ieskatā, pastāv iespēja, ka tikmēr, kamēr Navaļnijs būs kolonijā, var notikt vēl kāda tiesas prāva un piespriests papildus sods.
“Nevajadzētu lolot ilūzijas par Krievijas justīciju. Eiropai vajadzētu reaģēt un saprast, ka Krievijā nav neatkarīgas tiesas, kuras pieņemtu lēmumus saskaņā ar likumu, nevis liekot lietā politiskus apsvērumus. Tāpēc būtu jāapsver iespēja ieviest pret Krievijas tiesnešiem un prokuroriem personiskas sankcijas,” sacīja Ijabs.
Viņš atzīmēja, ka šādu iespēju varētu nodrošināt Eiropas globālais sankciju režīms, kas paredz personālas sankcijas pret cilvēkiem un uzņēmumiem. EP deputāts pauda cerību, ka Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri panāks vienošanos par šī mehānisma iedarbināšanu, jo tā ir viņu kompetence.
Politiķis norādīja, ka EP vairākkārt ir prasījis, lai tam piešķirtu lielāku teikšanu ārpolitikā, tomēr, ES dalībvalstu pretestības dēļ, tas nav bijis iespējams.
Ijabs uzsvēra, ka sankciju piemērošana patlaban ir dalībvalstu valdību un ārlietu ministru rokās. Viņš nevēlējās pirms laika teikt, ka šīm amatpersonām neizdosies vienoties, bet līdz šim tas nav izdevies.
Runājot par instrumentiem, ko Eiropa varētu izmantot, EP deputāts norādīja, ka nevajadzētu domāt tikai par sankcijām, bet raidīt pozitīvus signālus pārmaiņām Krievijā.
Viņš atzīmēja, ka aizvadīto mēnešu spilgtākais notikums bija Navaļnija fonda sagatavotā filma par Krievijas prezidenta Vladimira Putina pili un viņa draugu astoņkāji, kas, apzogot Krievijas sabiedrību, nodrošina līderim vērienīgus materiālus labums. Filmu sociālajā medijā “YouTube” skatīta vairāk nekā 100 miljonu reižu.
“ES noteikti būtu jādomā arī par to, kā Krievijā atbalstīt neatkarīgu žurnālistiku un iespējas paust neatkarīgu viedokli, primāri izmantojot masu medijus un internetu, lai alternatīvais viedoklis būtu pieejams arī Kremļa kontrolētajiem medijiem. Šajā jomā vajadzētu ieguldīt vairāk,” teica politiķis.
Kā piemēru viņš minēja to, ka Rīgā atrodas viens no Krievijas populārākajiem neatkarīgajiem interneta portāliem “Meduza”.
Viņa ieskatā, ir jāatbalsta profesionālas, neatkarīgas informācijas radīšana, lai tā būtu pieejama jo, kā parādīja Navaļnija filma par Putina pili un arī pārējās, kas atmasko korupciju, tās ieguvušas plašu rezonansi un ticami, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc Kremlis rīkojās tik agresīvi, apcietinot Navaļniju.
Tāpat Ijabs minēja arī citus jautājumus, kas Eiropai joprojām ir svarīgi, proti, dažādu Krievijas oligarhu atklātu vai slēptu klātbūtni Eiropas valstīs un ekonomikā.
Pēc viņa domām, krievu oligarhus, kurus cenšas identificēt, bet kuri izmanto Eiropas ekonomiskās brīvības, vajadzētu ierobežot un pārtraukt praksi, ka Krievijā korupcijas ceļā iegūto naudu var izmantot, lai iegādātos Rietumos un Eiropā nekustamos īpašumus, uzņēmumus.
“Šajā jautājumā mums vajadzētu ieklausīties Navaļnijā, kad viņš runāja EP. Viens no viņa pamatvēstījumiem bija aicinājums meklēt un ierobežot Kremlim pietuvinātos oligarhus, kuri darbojas Rietumos un kuriem Eiropā ir milzīgi aktīvi. Arī šis ir jautājums, pie kura mums būtu jāpiestrādā,” pauda politiķis.
Tāpat, Ijaba ieskatā, nozīmīgs ir jautājums par gāzesvadu “Nord Stream 2”, kura otrā kārta jau tuvojas noslēgumam. Pēc politiķa domām, aktuāls ir jautājums, vai neseno notikumu kontekstā tiks pieļauta tā pabeigšana.
EP deputāts norādīja, ka simboliski ir svarīgi, lai ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs vai nu atceltu plānoto vizīti uz Maskavu, vai arī izvirzītu vizītei nosacījumu – tikties cietumā ar Navaļniju.
Viņaprāt, viena no šīm iespējām Borreljam būtu jāizmanto, jo pretējā gadījumā, ja viņš pēc šādas politiskas prāvas tiktos un sarunātos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, tas būtu slikts signāls visiem Eiropā.
Jautāts, kāda varētu būt iespējamā Navaļnija motivācija atgriezties no Vācijas Krievijā, apzinoties, kādas tam varētu būt sekas, Ijabs atzīmēja, ka viņš ir profesionāls politiķis, kurš, atšķirībā no daudziem citiem Krievijas opozicionāriem neaprobežojas tikai ar vārdiem, viņš arī dara.
Tāpat politiķis atzīmēja, ka Navaļnijam daudzās Krievijas vietās ir izveidota savas partijas infrastruktūra, turklāt viņa korupcijas pētījumi ir pietiekami plaši un labi zināmi.
Ijabs pieļāva, ja Navaļnijs paliktu ārzemēs, viņš, iespējams, zaudētu savu reputāciju kā Krievijas opozīcijas centrālais līderis, jo pilnvērtīgā nozīmē no ārzemēm nav iespējams nodarboties ar politiku – ir jābūt uz vietas un iesaistītam procesā.
EP deputāts izteica pieņēmumu, ka Navaļnijs negribēja palikt ārzemēs, jo pēc laika viņš tur pārvērstos par ikdienišķu un ierastu figūru. Ijabs atzīmēja, ka Krievijas opozīcijas līderim atgriešanās Krievijā bija saistīta ar zināmu personisku risku, tomēr līdz ar to viņš ir būtiski paaugstinājis likmes.
Politiķis norādīja, ja pievērš uzmanību viņa filmai “Putina pils”, tad tajā nav runa par vidēja līmeņa korupciju, runa ir par Putinu kā par personu. Ijaba ieskatā, Navaļnijs apzināti paaugstināja likmes, lai šādā veidā daļai krievu sabiedrības parādītu, ka viņam nav bail.
“Tā ir ļoti drosmīga, varonīga darbība. Viņš skaidri parādīja, ka arī tad, ja viņu ieliks cietumā, viņš atklās, kāds patiesībā ir nacionālais līderis. Filma ir personisks uzbrukums Putinam un ar savu atgriešanos Krievijā viņš ir izvirzījis sevi par, iespējams, vienīgo Putina līmeņa opozicionāru,” sacīja EP deputāts, atgādinot, ka kādā runā Navaļnijs nosaucis Krievijas prezidentu par “vectētiņu, kurš iespundējis sevi bunkurā un trīc”.
Ijaba ieskatā, Navaļnijs ir sevi nostādījis vienā līmenī ar Krievijas prezidentu, līdz ar to viņš ir gatavs uz pietiekami lielu risku, kas, politiķa ieskatā, ir varonīgi, ņemot vērā nezinu, kas notiks ar Navaļniju pēc divu gadu un astoņu mēnešu ieslodzījuma kolonijā.
