Levitam ir atbalstītāji visās koalīcijas frakcijās 2
Pašlaik publiski nosaukts viens Valsts prezidenta kandidāts – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņu izvirzījusi Nacionālā apvienība (NA) un atbalsta arī Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Pozitīvi pretendentu vērtē arī daļa “Latvijas Avīzes” aptaujāto pārējo trīs koalīcijas partiju ierindas deputāti, taču, atsaucoties uz nepieciešamību sagaidīt frakcijas kopīgo lēmumu, “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par” un “KPV LV” deputāti vēl nesola savu atbalstu E. Levitam.
Valsts prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešama vismaz 51 balss.
Tātad – visu piecu valdības partiju atbalsts. Tām tagad svarīgākais esot vienoties par valsts budžeta likuma pieņemšanu. Tāpēc saruna par prezidentu būšot tikai pēc tam – no 8. līdz 15. aprīlim. “Kad visās partijās būs notikusi diskusija, mēs redzēsim, cik vēl ir iespējamie kandidāti,” šonedēļ pēc sadarbības padomes sanāksmes sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“JV”). Viņš apstiprināja, ka partijas ir vienisprātis – būtu labi virzīt vienu prezidenta kandidātu.
Šo otrdien vairāk nekā simts sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kuru vidū ir arī valdības partiju biedri, piemēram, Ainārs Dimants (“A/P”), Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), Kuldīgas novada priekšsēde Inga Bērziņa (“Jaunā Vienotība”), nāca klajā ar atklātu vēstuli, kurā aicina Saeimā pārstāvētās partijas izvirzīt E. Levitu Valsts prezidenta amatam.
Negrib politisko tirgu
Jau pēc valdības partiju sanāksmes no koalīcijas partiju līderu teiktā varēja nojaust politisko spēku attieksmi pret E. Levita kandidatūru, kas atspoguļojās arī vēlāk uzklausītajos frakciju ierindas biedru viedokļos. “Jaunajai Vienotībai” kā premjera partijai ir svarīgi saglabāt saliedētu koalīciju valsts budžeta apspriešanas gaitā. “Vienotības” priekšsēdis Arvils Ašeradens “LA” uzsvēra: “Vispirms budžets un tad vienošanās par Valsts prezidenta kandidātu. Kamēr nav pieņemts budžets, kas var visādi beigties, ir jāatturas no pozicionēšanās par vienu vai otru kandidātu. Nebūtu pareizi dot kādus solījumus, kamēr nav skaidrs, cik vienota ir koalīcija.”
“Attīstībai/Par” kā liberāls politiskais spēks vēloties, lai prezidents nav tik izteikti konservatīvs kā E. Levits. “Mēs esam demokrātiska organizācija, un mums ir nepieciešamas iekšējās diskusijas par to, kura persona visvairāk atbilst mūsu izpratnei par Valsts prezidenta kandidātu,” teica “A/P” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce. Iepriekš bija iespaids, ka partijas prezidenta amatu varētu skatīt kontekstā ar citiem posteņiem. Ne velti NA līderis Raivis Dzintars sacīja: “Nacionālā apvienība aicināja vienoties, ka prezidenta ievēlēšana ir jāizceļ ārpus politiskā tirgus laukuma. Mums ir jāuzdod jautājums, kurš ir labākais iespējamais prezidents. Es labi saprotu vēlmi pavilkt garumā šo jautājumu un atstāt sev zelta kārti, bet tā var arī aizspēlēties un atstāt ļoti daudz ko nejaušības varā.”
“KPV LV” attieksmē pret E. Levitu šķita labvēlīga, bet grib ar viņu tikties, taču arī tas plānots pēc budžeta pieņemšanas.
“Es esmu ar Levita kungu pāris reizes ticies, bet daļai frakcijas tāda iespēja nav bijusi,” sacīja “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš slavēja E. Levitu kā “augstas raudzes profesionāli, inteliģentu un gudru vīru, no kura var mācīties”. A. Kaimiņš arī uzsvēra, ka E. Levits “nav no cepures izvilkts un neslēpjas”.
Daļa grib izvēles iespējas
“Manuprāt, Egils Levits ir piemērots kandidāts, kuru es varētu atbalstīt, bet tas būs frakcijas kopīgs lēmums,” sacīja Aivars Geidāns (“KPV LV”), kura viedoklis saskanēja ar vēl pāris kolēģu teikto. Ivars Puga nezinot, vai par šo kandidātu varētu vienoties visa koalīcija, bet “es personīgi Levitu atbalstu, ko paspēju jau pirms mēneša televīzijā pateikt”. Savukārt Janīna Kursīte (“KPV LV”) vēl nesola savu balsi. Viņa uzskata, ka būtu labi, ja varētu izvēlēties no vairākiem kandidātiem. “KPV LV” frakcijā bija arī deputāti, kuri nemaz nevēlējās uzklausīt jautājumu. “Jūs varat vaicāt, bet es nekomentēšu, jo mēs par to frakcijā vēl neesam lēmuši,” teica Iveta Benhena-Bēkena. Līdzīgi reaģēja arī Ēriks Pucens.
Uz nepieciešamību sagaidīt frakcijas lēmumu norādīja arī Ilmārs Dūrītis (“A/P”), kurš personīgi domā, ka E. Levits ir “ļoti cienījams un apspriežams kandidāts”.
Artūrs Toms Plešs (“A/P”) tam varot piekrist, bet vispirms esot svarīgi pieņemt budžetu un izdiskutēt jautājumu apvienības iekšienē. Arī Andris Skride (“A/P”) slavēja E. Levitu, bet varbūt esot vēl kāds kandidāts, lai ir izvēles iespējas. “Mēs varētu būt tie, kas nodrošina demokrātisku izvēli,” piebilda A. Skride. Savukārt Mārtiņš Staķis (“A/P”) gribētu saglabāt vēsu prātu šajā kampaņā, kas jau esot sākusies, un no komentāriem atturēties. Dace Rukšāne-Ščipčinska atzina, ka viņa personīgi vēlētos, lai prezidents ir vairāk liberāls, norādot uz E. Levita konservatīvajiem uzskatiem.
Andrejs Judins (“JV”) 2015. gadā Valsts prezidenta vēlēšanās balsoja par E. Levitu un savu pozitīvo attieksmi pret viņu nav mainījis, taču “manas simpātijas ir viens stāsts”, bet cits stāsts ir diskusija partijā un koalīcijā, kas vēl nav bijusi. Arī Aldis Adamovičs (“JV”) atzina, ka viņš personīgi varētu balsot par E. Levitu, arī frakcijas attieksme varētu būt pozitīva, taču par to vēl neesot runāts un lemts.
