Levitam amata kurpes derēs uzreiz 2
Gandrīz simtprocentīga pārliecība, ka Egils Levits kļūs par desmito Valsts prezidentu, radās vakar tikai īsi pirms viņa ievēlēšanas. Līdz tam nebija skaidrs, kam savas balsis atdos Saeimas frakcijas “KPV LV” tā sauktais kodols. Tikai vēlēšanu dienas rītā partijas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs Latvijas Radio atklāja “noslēpumu”, ka 12 deputāti tomēr balsošot par Levitu.
Pirms tam nevēlējies to stāstīt, lai balsotājus kāds neietekmētu un nešantažētu. Trīs šīs partijas deputāti – Karina Sprūde, Didzis Šmits un Linda Liepiņa – balsoja pret koalīcijas izraudzīto kandidātu.
Viņi atbalstīja pašu izraudzīto kandidātu Didzi Šmitu, kurš kopumā saņēma 24 deputātu balsis – kopā ar pieminētajiem trim un no partijas atkritušo Aldi Gobzemu par viņu nobalsoja arī “Saskaņas” deputāti. Tiesībsargam Jurim Jansonam tika vien astoņas ZZS deputātu balsis, jo viens no viņa izvirzītājiem – Uldis Augulis – sēdē nepiedalījās, bet Anda Čakša un Māris Kučinskis rīkojās tā, lai viņu biļetenus balsu skaitītāji uzskatītu par nederīgiem un līdz ar to savu balsi nomestu zemē, tādējādi nodemonstrējot, ka negrasās pakļauties partijas disciplīnai, bet reizē arī savai sirdsapziņai.
A. Zakatistovs atzina, ka frakcijas deputāti esot pārliecinājušies, ka Levits par Latvijas tautu domā tūkstoš gados un viņš redz, kur Latvijas nācija jau attīstījusies un to turpinās darīt. Pateicoties “KPV LV” kodola lēmumam, Egils Levits atklātās vēlēšanās tika ievēlēts par Valsts prezidentu, saņemot 61 no 95 klātesošo deputātu balsīm. Turklāt jau pirmajā kārtā.
Plūst cildinājuma vārdi
Lai gan iepriekš Saeimas frakcijas bija vienojušās, ka izteikt viedokli pirms balsojuma tribīnē kāps tikai frakciju vadītāji, lai debates neievilktos un topošajam Valsts prezidentam nebūtu jāklausās pārāk garos viņa cildinājumos, tomēr noruna netika turēta. Līdz ar to “Jaunās Vienotības” deputāti, redzot pārāk lielo aizraušanos ar Levitam veltītajiem slavinošajiem vārdiem, izlēma vispār nerunāt, jo, kā sacīja šīs partijas Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, koalīcijas partneri jau ir galveno pateikuši.
Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) nosauca četrus argumentus, kāpēc Levits ir vispiemērotākais valsts augstākajam amatam. Pirmkārt, tās ir valodu zināšanas. Kandidāts runā piecās valodās, no kurām franču, angļu un vācu ir viņa ikdienas darba valoda. Otrkārt, tā ir augsta kompetence valsts lietās. Viņš kā konstitucionālo tiesību eksperts, Eiropas Tiesas tiesnesis un politiskos procesus pieredzējis sabiedriski aktīvs cilvēks lieliski izprot to, kas viņam būs jāpārstāv – valsti.
Treškārt, tā ir spēja loģiski, strukturēti un saprotami formulēt viedokli. Arī tad, kad runā par sarežģītām tēmām. Un, ceturtkārt, viņš zina, kāpēc to dara. Egils Levits panācis, ka latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība cauri gadsimtiem ir ierakstīta Latvijas Satversmē.
Savukārt Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) izteicās tēlaini, norādot, ka Levitam amata kurpes derēs uzreiz, dodot mājienu, ka ne visiem agrāk ievēlētajiem prezidentiem tā bijis.
Bet Dagmāra Beitnere–Le Galla (Jaunā konservatīvā partija) ar gandarījumu sacīja, ka mēs valsts vadībā iegūstam visaugstākās raudzes valsts tiesību profesionāli, jo Levits ir starptautiska autoritāte – Eiropas Savienības tiesnesis, kurš lasa lekcijas Amerikas universitātēs, viņš ir arī Japānas juristu biedrības goda loceklis.
Pirmās ieceres
Egils Levits pēc tam preses konferencē atzina, ka savu runu jau bija sagatavojis iepriekš. Tiesa, tā bija sagatavota uzvaras, nevis zaudējuma gadījumam. Ieraugot tik daudz žurnālistu ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm, viņš pēc ievēlēšanas solīja paturēt savā redzeslokā Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un tās kvalitāti.
“Presei ir ļoti svarīga loma Latvijas demokrātijā, ir nepieciešams stiprināt preses izdevumus, dažāda veida medijus, gan sabiedriskos, gan privātos. Ir jāizveido sistēma, kas taisnīgi un plurāli stiprina mediju telpu nepilnu divu miljonu Latvijas sabiedrībā,” sacīja Valsts prezidents. Viņš stiprināšot ne tikai medijus, bet arī valsts valodu un ar Latvijas žurnālistiem runāšot tikai valsts valodā.
Jau iepriekš no Satversmes tiesas vadības puses ir izskanējis, ka nepieciešams daudz stingrāk rūpēties par likumu kvalitāti, un Levits to ir saklausījis, tāpēc viņam ir iecere Valsts prezidenta kancelejas Konstitucionālās komisijas vietā izveidot valsts padomi, kur strādātu profesionāli cilvēki pilnu laiku un pārbaudītu likuma iniciatīvu kvalitāti no juridiskā un no valstisko tiesību viedokļa.
Kas būs komandā?
Jaunievēlētais prezidents neslēpa, ka viņam esot padomā vairākas likumdošanas iniciatīvas, taču pagaidām par tām nerunāja.
E. Levits: “Ir vesela virkne jautājumu, kur ir politikas deficīts. Ja apskatām, kā jāfunkcionē demokrātiskai valstij, ir dažas jomas, kas nav nosegtas politikas līmenī. Piemēram, diasporas politika tikai beidzamajā laikā tiek apzināta. Iniciatīvas ir, un pēc inaugurācijas varētu tuvāk pārrunāt šos jautājumus ar visiem politiskajiem spēkiem un sabiedrībā iet ar skaidrāku priekšstatu.”
Kuras personas valsts prezidents aicinās savā komandā? Viņam esot dažas idejas par personālijām, bet līdz šim runājis tikai ar bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas preses sekretāri Aivu Rozenbergu. Viņu esot uzaicinājis prezidenta komandā par padomnieci saziņai ar sabiedrību, un viņa tam piekritusi.
Vējonis – līdz 7. jūlijam
Ap Valsts prezidenta rezidenci Jūrmalā pēdējo Valsts prezidentu laikā vijušās zināmas kaislības – Raimonds Vējonis ar lielu piespiešanos devās dzīvot Jūrmalas rezidencē, savukārt Andris Bērziņš no pastāvīgas dzīvošanas tur atteicās. Levits uzskata, ka dzīvot vai nedzīvot rezidencē nav attiecīgās amatpersonas iegribas jautājums. Tas ir valstisks jautājums, par kuru lemj likumdevējs. “Ja valsts saka, ka prezidentam ir dienesta rezidence, tad būtu muļķīgi teikt: ziniet, es gribu dzīvot kaut kur citur. Kā valsts nosaka, tā es arī darīšu, tur nebūs kaut kādas kaprīzes,” sacīja Levits.
Valsts prezidenta dzīvesbiedre Andra, kura patlaban strādā par ginekoloģi netālu no Luksemburgas, tuvākajā laikā pārtraukšot savu darbu, lai dotos uz Latviju, kā sacīja Levits, “domā turpināt vienā vai otrā veidā savu profesionālo darbību”.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis amatā būs vēl vairāk nekā mēnesi – viņa pilnvaras beidzas 7. jūlijā. Egilam Levitam par Rīgas pils jauno saimnieku tātad jākļūst no 8. jūlija.
“Es būšu visas Latvijas tautas prezidents”
Jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita runa Saeimā.
Mīļie Latvijas cilvēki! Mūsu Latvijas valsti mēs esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm. Latvijas valsts ir mūsu senču izcīnīta un veidota. Latvijas valsts ir ietvars, kurā mēs varam īstenot savus sapņus, baudīt savu brīvību un runāt savā valodā.
Darbs pie Latvijas valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad. Tādēļ mūsu pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes mūsu Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu. Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs. Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents. Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij.
Mēs visi – Latvija, Eiropa, pasaule – dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāda, kāda sabiedrība ir pašlaik, pēc desmit gadiem tā būs pilnīgi citādāka. Un tādēļ mums ir jāprot šīs pārmaiņas paredzēt un vadīt mūsu visu labā.
Latvijai no Mazirbes līdz Indrai, no Ipiķiem līdz Skaistkalnei ir milzīgs potenciāls iet pa modernas, ilgtspējīgas valsts ceļu, kļūt par valsti, kuru virza mūsu cilvēku talanti un zināšanas. Visi latvieši, lai kur viņi būtu, visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti pielikt roku šim darbam.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Tas ir un paliek atslēga latviešu nācijas, latviešu valodas un latviešu kultūras pastāvēšanai un attīstībai cauri gadu simtiem.
Paldies, godātie deputāti, par man parādīto uzticību! Paldies Valsts prezidentam Vējonim par darbu Latvijas labā! Paldies maniem līdzkonkurentiem, līdzkandidātiem par piedalīšanos pirmajās atklātajās Valsts prezidenta vēlēšanās Latvijas valsts vēsturē!
Es vēlos pateikties arī savai ģimenei par atbalstu! Paldies visiem tiem, kas ikdienā strādā, lai padarītu mūsu valsti drosmīgāku, gudrāku un skaistāku!
Strādāsim kopā! Saules mūžu Latvijai!
Pirmo reizi bez aizmugures spēlītēm
Ilma Čepāne, bijusī Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas vadītāja, kopā ar Egilu Levitu izstrādājusi Satversmes preambulu: “Egils Levits jau pirms vairākiem gadiem ir rakstījis un runājis, ka politiskā elite slimo ar pēckoloniālo mazvērtības kompleksu un kultivē pārprasto politkorektumu, izvairoties minēt, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts, jo valsts dibināšana bija vajadzīga tikai latviešiem, nevienam citam. Uz Valsts prezidentu tauta liek lielas cerības arī tādēļ, ka viņš vienmēr ir nostājies pret kleptokrātiju jeb korumpēto demokrātiju.
Pirms prezidenta vēlēšanām bija nepārprotami manāms, ka opozīcija dēļ atklātā balsojuma ir izmisumā. Pirmo reizi tai ir liegtas aizmugures spēlītes, kuras visā pilnībā bija atspoguļotas “Rīdzenes” sarunās.”
Māris Gailis, bijušais valdības vadītājs: “Gadījuma raksturs Valsts prezidenta izvēlē ir stipri samazināts. Šīs vēlēšanas ir kardināli atšķirīgas no visām iepriekšējām. Ja šajā gadījumā kāda partija liek ievērot tikai un vienīgi partijas disciplīnu, tad nav jābūt tādā partijā, kas liek pārkāpt savai sirdsapziņai. Ja kāds saka: nē, es partijas disciplīnai nepakļaušos, tāpēc ka tas ir pret manu sirdsapziņu, tad manā laikā frakcija (“Latvijas ceļa”) deva tiesības tā arī rīkoties, jo sirdsapziņa ir augstāka par partijas disciplīnu.”
Kā balsoja deputāti
PAR Egilu Levitu
“Jaunā Vienotība”
Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Andrejs Judins, Rihards Kozlovskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere
Jaunā konservatīvā partija
Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Andris Kazinovskis, Anita Muižniece, Juris Rancāns, Juta Strīķe, Linda Ozola, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Normunds Žunna, Sandis Riekstiņš
“KPV LV”
Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Blumbergs, Aivars Geidāns, Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Ramona Petraviča, Janīna Kursīte, Jānis Vitenbergs, Atis Zakatistovs, Ēriks Pucens, Ivars Puga
“Attīstībai/Par!”
Dace Bluķe, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Marija Golubeva, Inese Ikstena, Daniels Pavļuts, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Mārtiņš Staķis, Artūrs Toms Plešs, Inese Voika, Vita Anda Tērauda, Mārtiņš Šteins
Nacionālā apvienība
Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Inguna Rībena, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks
PAR Didzi Šmitu
“Saskaņa”
Jānis Ādamsons, Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Inga Goldberga, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Regīna Ločmele-Luņova, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Ļubova Švecova, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs
“KPV LV”
Karina Sprūde, Didzis Šmits, Linda Liepiņa
Pie frakcijām nepiederošie deputāti
Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems
PAR Juri Jansonu
Zaļo un zemnieku savienība
Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska, Armands Krauze, Dana Reizniece-Ozola, Viktors Valainis, Jānis Vucāns
Zīme atzīta par nederīgu*
Anda Čakša (ZZS),
Māris Kučinskis (ZZS)
* Zīme atzīta par nederīgu četros gadījumos: 1) ja deputāts nobalso vairāk nekā par vienu kandidātu, 2) vēlēšanu zīmē ievelk gan plusu, gan mīnusu, 3) vēlēšanu zīmē nav vispār nekādas atzīmes, 4) vēlēšanu zīmē svītrojumi, ķeburi u. tml.
Nepiedalījās sēdē
Uldis Augulis (ZZS), Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) , Ivars Zariņš (“Saskaņa”)
Juris Jurašs (JKP) – deputāts izdots kriminālvajāšanai, tāpēc viņam nav tiesību piedalīties Saeimas sēdēs
Kopumā deputātiem izsniegtas 95 balsošanas zīmes.
