“Levita teiktais nozīmē, ka viņš neuzticas šai koalīcijai!” Politiķi izsakās par prezidenta ierosinājumu 39
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā, uzrunājot Saeimu, Valsts prezidents Egils Levits teica: “Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai.” Kā šo rosinājumu vērtē politiķi?
Pret lielāku pilnvaru piešķiršanu pašvaldībām iebildumi Saeimas sēdē pēc tam neizskanēja. Taču tajā pašā sēdē debatēs par citu jautājumu opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka Ministru kabineta pilnvaru paplašināšana, viņaprāt, būtu pat bīstama, ņemot vērā tās kļūdas, ko valdība ir pieļāvusi aizvadītajā pandēmijas gadā.
Tas, ka Saeimā iestrēgst valdības iesniegtie projekti, kā tas notika ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, atklāj problēmas pašā koalīcijā, uzskata V. Valainis. Viņš sacīja: “Egila Levita teiktais nozīmē, ka viņš neuzticas šai koalīcijai, ja valdības lēmumi Saeimā netiek akceptēti. (..) Koalīcijas frakcijas jūtas tā, it kā neviens tās nevarētu nomainīt. Tās vadībai vajadzētu būt stingrākai. Taču te bērnu nevis audzina, bet lutina un ļauj darīt, kas ienāk prātā,” “Latvijas Avīzei” teica V. Valainis.
Arī “Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins ir skeptisks par iespēju palielināt valdības pilnvaras, kas jau tagad tai esot pietiekami plašas, lai operatīvi pieņemtu ar pandēmijas ierobežošanu saistītus noteikumus.
“Ja valdība nespēj šos instrumentus izmantot, tad tā ir valdības problēma,” piebilda V. Agešins. Tajā pašā laikā viņš piekrīt, ka vajag dot lielākas tiesības pašvaldībām, jo tās vislabāk pārzina savu teritoriju, pašvaldībās arī ir atšķirīga epidemioloģiskā situācija, tāpēc katrā vietā var būt citi risinājumi. Kā V. Valainis, tā V. Agešins ir pret to, ka tiktu samazināta parlamenta kontrole pār valdības darbu.
81. pants vairs nav aktuāls
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredzēja ierobežojumus atsevišķās nozarēs personām, kurām nebūs Covid-19 drošības sertifikāta. Tā iestrēgšana ir saistīta gan ar juristu mudinājumu projektu pilnveidot, gan ar ieilgušajām diskusijām, kuras pārsvarā izraisīja opozīcijas iniciatīvas.
Taču viedokļu atšķirība pašā koalīcijā liedza šo projektu ātri izskatīt. Pieaugot nemieram sabiedrībā, Valsts prezidents uz Rīgas pili uzaicināja visu frakciju vadītājus, pēc šīs tikšanās paziņojot, ka plašākas pilnvaras ir jāpiešķir valdībai un pašvaldībām. Valdības vadītājs pēc tam aicināja likumprojektu tālāk nevirzīt, un tas ieguls komisijā uz nenoteiktu laiku.
“Valsts politikai ir jābūt elastīgai. Situācija ir nepārtraukti mainīga,” Saeimas sēdē sacīja E. Levits. Šī nebija pirmā reize, kad Valsts prezidents aicināja vairāk uzticēties valdībai. Pirms vairāk nekā gada, kad Covid-19 krīze bija tikko sākusies, E. Levits rosināja diskutēt par to, vai nebūtu nepieciešams atjaunot Satversmes 81. pantu, kas savulaik paredzēja valdībai tiesības pieņemt normatīvus ar likuma spēku Saeimas sesiju starplaikā.
Jaunajā piedāvājumā gan šīs iespējas būtu sašaurinātas un paredzētu, ka 81. pantu valdība izmanto tikai ārkārtējās situācijās un izņēmuma stāvokļa gadījumā. Taču iecerētās konsultācijas par šo jautājumu tomēr īsti nenotika. Izmaiņas Satversmē var pieņemt tikai ar divu trešdaļu deputātu balsīm un bez opozīcijas tas nebūtu iespējams. Taču arī koalīcija par to nebija vienota.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis tagad apgalvoja, ka par 81. panta atjaunošanu vairs neesot runāts. “Jaunā Vienotība” to arī neatbalsta, jo “Jaunais laiks” savulaik balsoja par tā izslēgšanu no Satversmes. A. Latkovskis atgādināja, ka valdības mainās un nevar zināt, kas būs pie varas pēc pāris gadiem, “kā šo pantu izmantotu, piemēram, Ainārs Šlesers”. Tas esot jāskata kontekstā ne tikai ar Covid-19 pandēmijas situāciju, bet arī no drošības viedokļa.
Satversmes 81. pantu Saeima svītroja 2007. gada maijā pēc tam, kad toreizējā Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdība Saeimas sesiju starplaikā bija pieņēmusi pretrunīgi vērtētos drošības likumu grozījumus, kuru publicēšanu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja, un tie tika nodoti izvērtēšanai tautas nobalsošanā. Toreiz V. Vīķe-Freiberga aicināja parlamentu apdomāt iespēju izslēgt no pamatlikuma pantu, kas dod valdībai tik plašas pilnvaras sesiju starplaikā, jo mūsdienu tehnoloģiskās iespējas jau toreiz ļāva Saeimai operatīvi organizēt savu darbu.
A. Latkovskis uzskata, ka arī tagad nav nepieciešams īpaši paplašināt valdības pilnvaras, jo tai jau ir likumā noteikta iespēja operatīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar Covid-19 ierobežošanu. To “Latvijas Avīzei” uzsvēra arī Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans, paužot izbrīnu, kāpēc šis juceklis bija vajadzīgs, ja valdības noteikumi jau ļauj noteikt ar vakcinēšanās prasībām saistīto regulējumu.
Viņam īsti nav saprotams, ko ar teikto Valsts prezidents ir domājis. K. Feldmans sagaida no valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa un “Jaunās Vienotības” prognozējamāku un izlēmīgāku rīcību, lai netiek mainīti plāni un ieslēgta atpakaļgaita vienā vai otrā jautājumā. Arī K. Feldmans teica, ka diskusija par 81. pantu vairs nav aktuāla.
Šonedēļ pēc koalīcijas sanāksmes K. Kariņš pauda diezgan skaidru viedokli: “Nevis slēgt ekonomiku un skolas, bet vakcinēties. Tas ir tas veids, kā turpināt ekonomisko izaugsmi un skolu darbu klātienē. Runām par drakoniskiem ierobežojumiem es neredzu pamata.” Tiesa, viņš piebilda, ka ir atsevišķas vietas, kur strādājošajiem būs noteiktas prasības, bet mērķis ir, lai vakcinētie cilvēki varētu turpināt dzīvi brīvi.
Parlamentam piederēs galavārds
No Valsts prezidenta E. Levita uzstāšanās Saeimā, kur viņš uzsvēra, ka ir jāveicina brīvprātīga vakcinēšanās, varēja secināt, ka ar valdības pilnvaru paplašināšanu viņš ir domājis tieši tos pasākumus, kas ierakstīti Saeimā iestrēgušajā likumā. “Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kur nepieciešama vakcinācija, piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kultūras iestādēs, kafejnīcās.
Ministru kabinetam par to ir jādiskutē un jālemj atsevišķi. Vienlaikus Saeimai ir jādod tiesības pieņemt decentralizētus lēmumus pašvaldību un iestāžu līmenī, piemēram, par skolu vai bērnudārzu pieejamību, ņemot vērā konkrēto epidēmijas izplatību. Ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami cilvēkiem ar sadarbspējīgiem sertifikātiem,” sacīja E. Levits.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars šonedēļ intervijā Latvijas Radio teica, ka E. Levita teikto viņš uztvēris kā “publisku frāzi, lai pateiktu, ka ir nepieciešama diskusija par kompetenču sadalījumu starp Saeimu un valdību, lemjot par Covid-19 krīzi”. E. Pastars pieļāva, ka priekšvēlēšanu gadā var būt situācija, “ka parlamenta saprāts nav pietiekami augstā līmenī un valdība zināmā mērā var būt glābiņš”.
E. Levits, iespējams, arī esot novērojis, ka ne visas valdības atbalstītās iniciatīvas parlamentā tiek pieņemtas. “Taču tas vien, ka parlaments ir priekšvēlēšanu situācijā, nedod pamatu secināt, ka tam būtu jāatņem kādas pilnvaras,” sacīja E. Pastars. Viņš uzsvēra, ka Saeima ir tā, kas nosaka, kā notiek Covid-19 krīzes pārvaldīšana, kādā apjomā lēmumus pieņem valdība, bet “parlaments ir un paliks tas, kas vienmēr teiks galavārdu”.
