Levita, Kariņa un ministru algu palielinājums Covid-19 krīzes laikā nokaitina sabiedrību 69
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc rezonanses sabiedrībā, ko izraisīja ziņa, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija piekritusi palielināt Valsts prezidenta atalgojumu, piektdien Valsts prezidenta kanceleja lūdza parlamentu nākamgad prezidenta algu “iesaldēt” jeb saglabāt 2020. gada noteiktajā apmērā.
Algas palielinājums nākamgad bija paredzēts līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem – līdz 1252 eiro.
Saeima vakar sāka izskatīt galīgajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus. Vērtējot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Saeima noraidīja Zaļo un zemnieku savienības deputātu ierosinājumu “iesaldēt” ne tikai Valsts prezidenta, bet arī Ministru prezidenta un ministru algas.
Priekšlikums paredzēja algas saglabāt esošajā līmenī, piemērojot attiecīgo koeficientu vidējai algai valstī 2018. gadā, kas bija 1004 eiro. “Valsts prezidenta kungam vienkārši nepaveicās, viņu ieraudzīja budžeta procesā, jo viņa atlīdzības pieaugums bija piedāvāts uz otro lasījumu. Prezidenta kungs tika publiski kaunināts, bet visas pārējās valsts augstākās amatpersonas jau bija paslēptas pirmajā lasījumā un tādēļ nav redzējušas sabiedrības reakciju,” Saeimas sēdē sacīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņa norādīja, ka valdības pārstāvju un parlamentāro sekretāru algām un reprezentācijas izdevumiem papildus budžetā ieplānoti 68 871 eiro. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“AP”) “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka Valsts prezidenta lūgums saglabāt atalgojumu šā gada apmērā, visticamāk, tiks respektēts, skatot valsts budžeta likumu, kurā ir priekšlikums par Valsts prezidenta kancelejas finansējumu.
Valsts prezidenta kanceleja ir neatkarīga institūcija, tāpēc Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumus nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu. Savukārt pārējām valsts amatpersonām atalgojums ik gadu tiek noteikts, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo darba samaksas apmēru, piemērojot koeficientu.
Līdzīgi alga pieaugtu arī vairāku institūciju vadītājiem (tiesnešiem, prokuroriem u. c.). Saeimas deputātu algas gan paliek līdzšinējā līmenī, kas ir 2963 eiro, jo pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma Saeima jau pērn nolēma “iesaldēt” deputātu algas uz 13. Saeimas pilnvaru laiku.
Valdība, sākotnēji iesniedzot Saeimā valsts budžeta likumu, piedāvāja nemainīt arī Valsts prezidenta algu. Taču Valsts prezidenta kanceleja, redzot, ka citām amatpersonām, ar kurām iepriekš saskaņots arī prezidenta atalgojums, algas tomēr ir palielinātas, uz to bija reaģējusi.
Tāpēc Ministru kabinets uz budžeta likuma izskatīšanu 2. lasījumā iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja arī minēto Valsts prezidenta algas palielinājumu, saskaņojot to ar citu valsts amatpersonu – Ministru prezidenta, ministru, Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu – mēnešalgas izmaiņām.
Tas nozīmē mainīt bāzes mēnešalgas apmēru atbilstoši vidējās darba samaksas pieaugumam valstī un piemērojot attiecīgu koeficientu.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis “Latvijas Avīzei” skaidroja: “Valsts prezidents neizdomāja, ka viņam tagad vajag lielāku algu. Tā ir valsts sistēma, kas paredz algas indeksāciju, ņemot vērā vidējo atalgojumu valstī.”
A. Teikmanis atzina, ka savu iespaidu atstāja diskusija sabiedrībā, tāpēc Valsts prezidenta Egila Levita vārdā pagājušajā piektdienā ir nosūtīta vēstule Saeimai.
Tajā Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka “ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kanceleja rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt 2020. gadā noteiktajā apmērā”.