Levita atklātā intervija “Latvijas Avīzē” ir “uzspridzinājusi” pieprasījumu pēc Lapsas grāmatas novados 12
Apgādam „Mantojums”, kas pirms divām nedēļām laida klajā L. Lapsas un K. Bormanes grāmatu „Viltvārdis”, ir nācies pieņemt lēmumu par vēl vienas papildtirāžas drukāšanu, informē apgāds „Mantojums”.
Iepriekš tika ziņots, ka iepriekšējā 2000 eksemplāru papildtirāža būs pēdējā, taču situāciju mainījis apstāklis, ka grāmatas galvenais varonis – pašreizējais valsts prezidents Egils Levits pēc divu nedēļu klusēšanas un izvairīšanās, „Viltvārdi” pielīdzinot „sacerējumiem par lidojošajiem šķīvīšiem”, ir bijis spiests sākt izklāstīt savu versiju par vismaz atsevišķiem grāmatā minētajiem faktiem, vēsta apgāda pārstāvji.
Pieprasījumu pēc grāmatas novados ir „uzspridzinājusi” grāmatas galvenā varoņa intervija laikrakstam „Latvijas Avīze”,
kas, neraugoties uz sarukušo tirāžu un šķiršanos no interneta versijas, joprojām ir zināms Latvijas novados, norāda apgāda pārstāvji.
Pēc vinu teiktā, šajā intervijā, kas bija pasniegta kā „patiesība par Egila Levita ģimeni, pilsonību un izglītību”, „Viltvārža” galvenais varonis ir bijis spiests pirmoreiz skaidrot vismaz dažus grāmatā publiskotos faktus.
Pēc intervijas publicēšanas gan „Viltvārža” autori, gan izdevēji ir saņēmuši desmitus e-pasta vēstuļu un telefonzvanu no potenciālajiem lasītājiem Latvijas novados: ņemot vērā Latvijas „sabiedrisko” – valsts kontrolēto un finansēto mediju bijīgo klusēšanu par jauno grāmatu, lasītāji novados tikai tagad uzzinājuši par šādas grāmatas iznākšanu un dzīvi interesējas par tās iegādes iespējām.
Kā var noprast, lasītājos īpaši dzīvas simpātijas izraisījusi E. Levita atzīšanās, ka viņa „pirmās bērnības atmiņas” par „izsūtīto vecvecāku” atgriešanos no Sibīrijas tomēr ir bijušas tikai izdomājums,
bet īpašu interesi – grāmatas ietekmes rezultātā prezidenta jaunatklājums par vēl vienu „nezināmo” viņa biogrāfijā – E. Levita mātes īsto tēvu, kura personība tā arī netiek atklāta.
“Šādā situācijā, lai nepieviltu ārpusrīgas lasītāju gaidas, izdevējiem nākas pieņemt lēmumu par plānotās „Viltvārža” publicēšanas e-grāmatas formātā atlikšanu uz dažām dienām, lai tā vietā vispirms nodrukātu vēl vienu „papīra grāmatas” papildtirāžu un ar tās saturu varētu iepazīties visi interesenti,” teikts grāmatas izdevēju paziņojumā.
No saviem resursiem ne izdevēji, ne autori nevar atļauties ar „Viltvārdi” apgādāt visas Latvijas bibliotēkas, tāpēc visi līdzšinējie grāmatas satura komentētāji, kuri to ir nosaukuši par pasūtījuma darbu, tiek laipni aicināti sazināties ar izdevējiem, lai sniegtu ziņas – pie kuriem „pasūtītājiem” nepieciešams vērsties, lai iegūtu finansējumu grāmatas nodrošināšanai visām Latvijas bibliotēkām.
Šim nolūkam būtu vajadzīgi aptuveni 7000 eiro, atklāj “Mantojuma” pārstāvji.
„Viltvārža” autori L. Lapsa un K. Bormane informē, ka prezidenta pirmā „piespiedu intervija” saistībā ar grāmatā minētajiem faktiem ir likusi izdarīt arī korekcijas tālākajos plānos attiecībā uz plānoto divsējumu darbu „Viltvārdis valstsgribis”, kura pirmā daļa ir „Viltvārdis”.
Līdz šim bija ieplānota tikai otrās daļas „Valstsgribis” laišana klajā, visticamākais, šā gada nogalē.
Taču gan E. Levita reakcija uz „Viltvārža” saturu, gan viņa pirmajā intervijā par šo tēmu minētie un, kas vēl zīmīgāk, noklusētie fakti, gan bagātīgā informācija, ko pēc grāmatas iznākšanas par tās galvenā varoņa biogrāfiju (tostarp par izceļošanas apstākļiem, dzīvi Vācijā, darbību „atgūstamo” nekustamo īpašumu jomā 90. gadu sākumā) ir snieguši lasītāji, acīmredzot liks reizē ar „Valstsgribi” klajā laist arī jaunu – papildinātu „Viltvārža” izdevumu.
Savukārt saistībā ar E. Levita nu jau vairākkārt izteikto apgalvojumu, ka tiesiskas valsts principi viņam neļaujot sazināties ar personām, par kurām pastāvot tiesas spriedums par šo personu negodprātīgu rīcību, „Viltvārža” autors L. Lapsa saka:
„Domāju, ka šī būs viena no spilgtākajām un sabiedrībai nozīmīgākajām „Valstsgribja” nodaļām, kas detalizēti parādīs, uz ko ir gatava mūsu politiskā elite, lai nepieļautu informācijas publiskošanu par nodokļu maksātāju līdzekļu bezjēdzīgu, faktiski noziedzīgu šķiešanu. Esmu gandarīts, ka E. Levits publiski ir uzņēmies atbildību par notikumiem un procesiem, kas šai saistībā detalizēti būs aprakstīti topošajā grāmatā.”
