Foto – Shutterstock

Lēti produkti pēdējos mēnešus? 1

Svaigpiena tirgū vērojamais cenas kāpums skaidrojams ar lielāku tā eksporta daudzumu, ko, visticamāk, izraisīja ES intervences pasākumi un ražošanas kritums citās valstīs. Piena produkti vismaz nākamajos mēnešos veikalu plauktos, visticamāk, nebūs dārgāki konkurences dēļ ar citu valstu ražotājiem, paredz Latvijas eksperti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Būtiski zemāku nekā pašizmaksa svaigpiena iepirkuma cenu piena ražotāju kooperatīvi vismaz daļēji cenšas kompensēt ar produktu ražošanu. Atgādināšu, ka jūlijā Latvijā bija otra viszemākā piena iepirkuma cena ES – 17,89 centi par kilogramu. Ražošanas izmaksas lielākajai daļai ražotāju ir vismaz par 10 centiem augstākas. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks vērš uzmanību uz ražotā piena daudzuma kritumu šā gada jūlijā, kas ir mazāks par 2% salīdzinājumā ar 2015. gada jūliju. “Tā ir tendence, no kā baidāmies. Ne visi spēj izturēt grūto situāciju piena tirgū. Tomēr pesimismam nav iemesla. Svaigpiena cena kāpj augustā, iespējams, būs arīdzan kāpums septembrī. Pasaules tirgū cena kāpj saldajam krējumam un sviestam, tomēr būtisku izmaiņu nav. Jābūt prātīgiem ar svaigpiena cenām,” komentē J. Šolks.

Kooperatīvi meklē peļņu

LPKS “Viļāni” vadītāja Aija Kiserovska teic, ka ražots tiek viss piena produktu klāsts, tomēr vien pēc iepriekšējā pasūtījuma. “Mēs savus produktus varam pārdot vien tirgos, ir jākonkurē arī ar mājražotājiem, tāpēc esam izvēlējušies šādu modeli,” stāsta A. Kiserovska. “Viļāni” kopš 1. augusta par piena kilogramu saņem vienu centu vairāk. Visu cenas kāpumu saņem piena ražotāji.

CITI ŠOBRĪD LASA

LPKS “Māršava” izpilddirektore Signe Seile teic, ka kooperatīvs aptuveni 90% piena pārdod Polijā un Lietuvā. Nedaudz piena pārstrādā Latvijā un ražo biezpienu, krējumu, sviestu un kefīru, bet sadarbībā ar Igaunijas “E – Piim” piedāvā dažādu sierus. “Piena pārstrāde kooperatīvam nebūs panaceja, tie ir vien nelieli blakus ienākumi un publicitātes palielināšana,” tā S. Seile. “Māršava” nākamajā mēnesī Rīgā vērs savu veikalu, kur pārdos savus un savu biedru produktus, tostarp arī gaļu, tās izstrādājumus, dārzeņus un citus produktus. Kooperatīva 75 biedrus, kas ik dienu ražo pavisam aptuveni 70 tonnas piena, priecē ar Polijas uzņēmēju noslēgtais līgums, kas nākamajos mēnešos par pienu ļaus saņemt 20 – 30% vairāk nekā patlaban. S. Seile uzsver – šo darījumu dēvē par “tirgus kaprīzi”, tāpēc ka poļi, visticamāk, saņēmuši lielu pasūtījumu, kura izpildei ar savā valstī ražoto pienu nepietiek. “Piena produktu pircējs cenas kāpumu noteikti nejutīs, tāpēc ka mēs svaigpienu pārdodam uz citām valstīm. No citām valstīm uz Latviju pārdod lētākus piena produktus, nekā mūsu ražotāji var ražot,” piebilst “Māršavas” izpilddirektore.

SIA “Latvijas piens” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāji nevar turēties līdzi poļu piedāvātajām cenām. Proti, 27 centiem par kilogramu.

Ražotāji vēlas dārgākus produktus

Vai tas nozīmē, ka Latvijā aizvien mazāk ražosim piena produktus un kļūsim par svaigpiena piegādātāju Polijas pārstrādes uzņēmumiem? SIA “Baltic Dairy Board” vadītājs Kaspars Kazāks aicina vērtēt piena ražošanu plašāk. Proti, Eiropā atšķirībā no Latvijas no augusta līdz oktobrim parasti ražo vismazāk piena. Jaunzēlandē patlaban ir ziema, tāpēc arī šajā valstī ražošana krītas, kas palielina pieprasījumu un uz īsu laiku ceļ cenu. Vēl viena šā gada īpatnība esot mazāks tauku saturs pienā, kas radot spiedienu uz krējuma tirgu. “Baltic Dairy” kopš 1. augusta par svaigpienu maksā par vienu centu vairāk nekā agrāk. Iecerēts no 1. oktobra cenu celt vēl par centu.

A/s “Rīgas piena kombināts” padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke vakar neatbildēja uz jautājumu par iespējamo piena cenu ietekmi uz piena produktu cenām. Viņš vien pavēstīja, ka uzņēmums saviem 400 piena piegādātājiem cenšas turēt aptuveni par 5% augstāku cenu nekā vidēji valstī.

A/s “Tukuma piens” augustā svaigpiena iepirkuma cenu cēla par 5%, stāsta uzņēmuma direktors Ints Poškus. Viņš sola – uzņēmums septembrī cenu celšot vēl par 5 – 10%. I. Poškus teic, ka patlaban svaigpiena iepirkuma cenas kāpums gatavo piena produktu cenas nav ietekmējis “Vēl nav panāktas vienošanās ar veikalu tīkliem par cenu celšanu produktiem. Ceram, ka tas notiks nākamo mēnešu laikā,” tā I. Poškus.

Reklāma
Reklāma

A/s “Smiltenes piens” vadītāja Gita Mūrniece atzīst – piena produktu tirgus tomēr nav atdzīvojies. Piena produktu tirgu stabilizēja šajā gadā otru reizi veiktais sausā piena pulvera iepirkums intervencē. Pavisam iepirka 370 000 tonnu šā produkta,” teic G. Mūrniece. “Smiltenes piens” parasti par svaigpienu maksājot 1 – 1,5 centus dārgāk nekā vidējā piena iepirkuma cena valstī un patlaban cenu nav cēlis. Savukārt svaigpiena cenas kāpumu uzņēmuma vadītāja paredz nākamā pusgada laikā. Iespējams, tas notiks agrāk. Igaunijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka kooperatīvs “Saaremaa Dairy” kopš 1. augusta pienu pārdod par 23 centiem/kg, bet “Valio Eesti” jūlijā un augustā maksā 21,5 centus par kilogramu. Visticamāk, konkurence ar citu valstu ražotājiem svaigpiena iepirkuma cenu tomēr nedaudz izlīdzinās, kas gan varētu izraisīt nelielu piena produktu sadārdzinājumu.

No aptaujātajiem veikalu tīkliem vakar uz jautājumu par iespējamo piena produktu cenas sadārdzinājumu atbildi, turklāt izvairīgu, sniedza vien “Maxima Latvija”. Uzņēmuma pārstāve Zane Udrase atgādināja, ka “Maxima” veikalos notiekot cenu akcijas, kurās ikviens pircējs varot atrast savam maciņam atbilstošu produktu. Cenu maiņa piena produktiem būšot atkarīga no izmaiņām tirgū.

Nevar noliegt, ka piena krīzes smagumu patlaban iznes piena ražotāji, nevis pārstrādes uzņēmumi vai tirgotāji, kas savu peļņas daļu paņem. Apsēsties pie galda un vienoties par kopēju rīcību dižķibeles pārvarēšanā pārstrādātāji un tirgotāji aizvien nevēlas.

Foto – Timurs Subhankulovs
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.