Vispirms Deils un Čērčs pēc palīdzības vērsās pie plašām medicīnas sabiedrības aprindām, kā rezultātā viņiem izdevās savākt pilnvērtīgus datus par 20 pacientiem. Tad abi pētnieki sāka meklēt to, kas varētu būt kopīgs visiem ar letarģiju saslimušajiem, un atklāja, ka daudzi pacienti iepriekš, vēl pirms sasirgšanas ar letarģiju, slimojuši ar angīnu. Un viņi sāka meklēt pēdas bakteriālajai infekcijai, kas var būt angīnas rašanās iemesls. Īpaši viņus ieinteresēja streptokoka (Streptoccus) baktērijas un to tuvie “radinieki” diplokoki (Diplococcus). 0
Izrādījās, ka visiem 20 pacientiem ir ļoti reti sastopamā, raugi, tieši streptokoka baktērijas forma! Proti, tās baktērijas, kas var izraisīt parasto angīnu, ir ievērojami mainījušās un iemantojušas formu, kas spēj izprovocēt Encaphilitis Lethargica uzbrukumu. Dažu cilvēku imūnsistēma, kuras uzmanība novērsta uz infekcijas uzbrukumu rīklei, nepamana parazīta ielavīšanos nervu sistēmā, kā rezultātā nopietni cieš vidējās smadzenes un sākas nopietns iekaisums. Aptuveni tā…
Lai pārbaudītu savus minējumus, abi angļu medicīnas pētnieki atkārtoti izstudēja medicīnas arhīvus un atklāja, ka, pirmkārt, daudzi pagājušā gadsimta 20. gadu epidēmijas upuri arī vispirms saslima ar angīnu, un, otrkārt, tā laika mediķu pierakstos nezin kāpēc bieži minēts tieši diplokoks. Tāpēc ir pilnībā iespējams, ka Deils un Čērčs patiešām beidzot ir identificējuši mūsdienu saslimšanas ar letarģiju gadījumu iemeslu, kā arī atklājuši jau gandrīz 100 gadus vecu noslēpumu. Vēl tikai acīmredzot jāpaiet kādam laikam, lai tas viss, pirmkārt, kļūtu par vispārpieejamu un apstiprinātu informāciju, otrkārt – lai nogulsnētos mediķu apziņā.
