Svarīgi, kā konkurē 8
Kopumā veselības ministra ieceres, paplašināt kompensējamo medikamentu loku, panākt papildu finansējumu recepšu zāļu pacientu līdzmaksājumu izskaušanai, atbalsta arī Veselības ministrijas pārraudzībā esošās ZVA direktore I. Adoviča, kuras vadītās iestādes līdz šim realizētās zāļu reģistrācijas praksi un statusu iecerējis mainīt G. Belēvičs. Tomēr viņa norāda arī uz citiem medikamentu pieejamību ietekmējošiem faktoriem.
Latvijā šobrīd zālēm tiek piemērots samazināts 12% pievienotās vērtības nodoklis, salīdzinājumā ar 21% citām precēm. Tomēr daudzās citās ES valstīs šis nodoklis ir krietni zemāks, piemēram, Lietuvā kompensējamiem medikamentiem likme ir 5%. Iespējams pārskatīt ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktos zāļu piecenojumu koeficientus, piemēram, visvairāk pirktajam medikamentu segmentam, proti, zālēm cenas diapazonā no 5 līdz 50 EUR. Skaidrs, ka pirmajā gadījumā saruks valsts budžeta ieņēmumi, kam, visticamāk, nevēlēsies piekrist Finanšu ministrija, otrā – neapmierināti būs tirgotāji, jo samazināsies viņu ieņēmumi. “Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums,” tā I. Adoviča.
Viņa norāda arī uz racionālu zāļu izmantošanu, lai pacients taupītu naudu savā kabatā. Pacientam sadarbībā ar ārstu būtu rūpīgi jāizvērtē lietoto medikamentu kombinācija un, iespējams, jāizvēlas patentbrīvās zāles, nevis dārgie oriģinālprodukti, jāpārdomā uztura bagātinātāju lietošana. Latvijā reģistrēti vairāk nekā 4000 zāļu nosaukumu, 300 ir paralēlā importa produkti, tā ZVA. “Esam analizējuši rezultātus un nevaram teikt, ka paralēlais imports būtiski ietekmē zāļu cenu. Paralēlā importa produkti mēdz būt lētāki, bet mēdz būt arī dārgāki,” tā viņa. 60% gadījumu paralēlā importa zāles ir tikai par vienu eiro lētākas nekā analogs Latvijas Zāļu reģistrā, 13% tās ir dārgākas, 5% gadījumu cena ir tāda pati, bet 22% gadījumu nav iespējams salīdzināt, jo attiecīgās Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles nav pieejamas tirgū.
I. Adoviča norāda vēl uz kādu problēmu. Pasaulē ir augsts zāļu viltojumu risks. Pētījumi rāda, ka Eiropas tirgū ir augsts – 10 – 15%, viltojuma risks pat legālos aptieku tīklos. Līdz ar to iepakojumiem, kas tiek ievesti no “lieliem tirgiem”, piemīt zināms risks. Eiropas kontekstā šobrīd top direktīva, kas pasargātu pacientus no zāļu viltojumiem.
No tirgus dalībnieku teiktā jāsecina, ka konkurences palielināšana kopumā ir vērtējama pozitīvi, tomēr svarīgi, kā šī ienākšana tirgū notiek. Jārēķinās, ka uz tik mazu valsti, ar tik mazu iedzīvotāju skaitu un tik mazu potenciālo zāļu patēriņu ne visi zāļu ražotāji vēlas nākt. Ja Latvijā zāles ir reģistrētas, reģistrācijas apliecības īpašniekam ir juridiska atbildība visas medikamenta dzīves cikla laikā par izmaiņām, tā drošumu, tam jānodrošina pastāvīga produkta esamība tirgū utt. Vai tas notiks arī tad, ja trešā persona, piemēram, tirgotava, zāles vedīs uz Latviju, un vai tā vedīs tad, kad vajag, vai tad, kad tirgotājam izdevīgi? No biznesa loģikas – ja kādam nāk klāt, citam iet nost. Ja medikamenta cena sarūk, pacientam ir labi. Ja cena nemainās, kas izdara izvēli? Pacients aptiekā? Kam pieder aptiekas un kas mēdz klientam ieteikt, kuru produktu izvēlēties?
