Vai Latvijā reiz pienāks mazo auto laiki? 11
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laikam jau tomēr uz ielām pārāk smagi esam…
Pēdējos gados aicinājumi uz ekoloģiskāku pārvietošanos visvairāk vērsti automobiļu elektrifikācijas virzienā. Bet – piedāvātie produkti vismaz 90 procentiem Latvijā ir nesasniedzami dārgi. Piedevām pat tos, kuri šādu investīciju varētu atļauties, atbaida pagaidām trūcīgā uzlādes infrastruktūra.
Rezultāts – elektromobiļu pie mums ir mazāk par simtdaļu no visiem auto. Un šī proporcija neapšaubāmi augs ļoti lēni. Ko varam darīt agrāk, ātrāk, lētāk? Tāds šodienas sarunas temats.
Autobūve – piedāvājums labprāt seko pieprasījumam
Ne tikai seko, bet cītīgi veicina aizvien dārgāka komforta alkas. Tas taču nes peļņu… Un, lūk – viens no pasaulē populārākajiem automobiļiem “Volkswagen Golf” nepilna pusgadsimta laikā ir pieņēmies garumā par pusmetru un svarā par gandrīz pustonnu. Sevišķi strauja šī izaugsme bijusi šajā gadsimtā.
Labi? Kā nu to vērtē. Pirmais un galvenais šādas izaugsmes virzītāju arguments ir drošība. Svēta lieta. Ik gadu savu un citu braucēju kļūdu dēļ uz Eiropas ceļiem bojā iet ap 20 000 cilvēku. Tas pēdējos gados. Agrāk bija vairāk. Un nevar jau noliegt, ka masīvāku bruņu sargāta cilvēka izredzes sadursmē izdzīvot ir lielākas. Bet neba jau tāpēc ar bruņumašīnām visus aicināsim apgādāties.
Dārgs ir šis ceļš. Jau auto ražošanā – materiālu un enerģijas ietilpīgākā (dabas piesārņojums jau pirms brauciena sākuma). Un ekspluatācijā – lai kādi būtu piedziņas veidi, lielāka svara izkustināšana prasa vairāk jaudas. Atkal piesārņojums…
Labāk jau citi brauciena drošības palielināšanas veidi – uzlabota ceļu infrastruktūra, automobiļu (arī nelielu un vieglu) tā sauktās aktīvās drošības sistēmas, kuras neizmanīgam spēj palīdzēt nevis avārijā izdzīvot, bet nemaz tajā neiekļūt, pašu stūrētāju prasmju uzlabošana.
Cik tad īsti sveram?
Vispirms Latvijas statistika (skat. tabulu). CSDD analītiķi gadu pirmās reģistrācijas sagrupējuši pēc pilnas masas. Un par viegliem varam saukt tos, kuriem tā nepārsniedz pusotras tonnas, par gandrīz viegliem nākamo rindu – līdz 1800 kg. Ko redzam?
Niecīgu šo ekonomisko un ekoloģisko īpatsvaru šajā gadsimtā. No gandrīz puses importa deviņdesmitajos gados “biezajā” pirmskrīzes 2007. gadā tas nokritās līdz 18 procentiem. Un apmēram tāds arī saglabājas. Smagi esam. Šogad vēl smagāki – Auto asociācija ziņo, ka no tās biedru pārdotajiem jaunajiem auto tikai desmitdaļa ir kategorijā “mini” un “mazie”.
Un kā tur Eiropa? Vieglāka, zaļāka. Mēs esam pārākie smagsvari. P
ērn reģistrēto jauno auto vidējā pašmasa Latvijā nedaudz virs 1500 kg.
Starp 1450 un 1500 kg iebrauc Zviedrija, Austrija, Luksemburga un Igaunija. Vācijas kontrolskaitlis – 1430. Francijas – 1300. Vieglākās ir Dānija un Malta, attiecīgi 1220 un 1180 kg.
Kāpēc mazo auto maz? Kāpēc no tirgus aizgājuši tādi, manuprāt, brīnišķīgi pilsētas auto kā “VW Beatle”, kā “Toyota iQ”? Vainīgi krosoveri, kuri kopš “Nissan Qashqai” spožā iznāciena (2007. gads) iekarojuši vai pusi Eiropas. Arī Latvijas. Tas nekas, ka tie mazliet smagāki, tas nekas, ka augstāki un tādēļ to aerodinamika sliktāka (degvielas patēriņš ātrākos braucienos arī).
Dāmām patīk sēdēt augstāk, jo tā varot redzēt tālāk.
Kungiem patīk, ka šo automobiļu purniņi strupāki nekā agrākajiem slaidajiem sedaniem un kupejām – var stāvvietās nebaidīties no trotuāru apmalēm. Un var pat mežā diezgan dziļi iebraukt. Pat bez pilnpiedziņas, kura vairs nav modē.
Turklāt – mazie auto vairs nav lēti. Pielāgojoties aizvien stingrākajām pasīvās un aktīvās drošības prasībām, to virsbūves ir masīvākas nekā agrāk, to automātiskie elektroniskie drošības asistenti (bez tiem NCAP testos četras vai piecas zvaigznes nedabūt) ir kļuvuši tikpat bagātīgi un dārgi kā “premium” limuzīnos.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
