Lielbritānijas iedzīvotājiem liels pārsteigums, apjaušot, ka iepirkšanās ES internetveikalos maksās ļoti dārgi 35
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) daudziem Apvienotās Karalistes (AK) iedzīvotājiem radījusi pamatīgu šoku, tikai tagad apjaušot, ka nevarēs brīvi iepirkties ES interneta veikalos bez muitas nodevu un PVN maksāšanas.
Arī tirgotāji ir sašutuši un apsver iespēju izmest vai sadedzināt pircēju atpakaļ atgrieztās preces tā vietā, lai pieņemtu atpakaļ.
Par trešdaļu dārgāk
Britiem iepērkoties ES interneta veikalos, tagad par dārgākām precēm nākas maksāt gan ievedmuitu, gan PVN, gan kurjera vai pasta uzglabāšanas izmaksas. Paši ES pārdevēji nezina, cik galu galā pircējam nāksies samaksāt, lai preci saņemtu, jo nodevu samaksa ir pircēja atbildība. Tāpat nav arī iespējams samaksāt iepriekš.
Kādai sievietei, nopērkot divus apģērba gabalus Parīzē bāzētā veikalā par 240 mārciņām (270 EUR), nācās papildus samaksāt 77,23 mārciņas (97 EUR). Citai pircējai par 200 mārciņu (224 EUR) vērtu mēteli nācies samaksāt papildu 82 mārciņas (92 EUR), bet par 180 mārciņu (202 EUR) vērtām blūzēm, kas sākumā šķitis ļoti izdevīgs pirkums, vēl papildus 58 (65 EUR).
“Man neviens pat nepateica, kad saņemšu savas pakas,” BBC žēlojās Ella Hudlestona no Londonas, “tāpēc aizsūtīju abas pakas atpakaļ, nemaksājot papildmaksu. No Eiropas ilgi neko vairs nepasūtīšu.”
Kāds kungs nolēma riskēt un iegādāties divus ziemas zābaku pārus par 300 mārciņām (337 EUR) no Vācijas, īsti nesaprotot, cik tas izmaksās. Kad sūtījums atnāca, papildus nācās šķirties no 147 mārciņām (165 EUR). “Neiedomājos, ka tas izmaksās tik daudz!”
Preču piegādātāji iekasē papildu maksu
Lielbritānijā, saņemot dāvanu no ES vērtībā virs 39 mārciņām (43,83 EUR), nu jāmaksā PVN, kas daudzām precēm ir 20%. Par precēm vērtībā virs 135 (151,71 EUR) jāmaksā muita un PVN, kas var būt no 0 līdz 25%. Papildu maksu parasti iekasē kurjerkompānija vai pasts, un jāmaksā, pirms preces tiek atdotas pircējam. Lielākā daļa kurjerkompāniju nu iekasē arī glabāšanas maksu, tādējādi pirkumu vēl vairāk sadārdzinot.
Britu pasts “Royal Mail” par glabāšanu iekasē 8 mārciņas (8,99 EUR), bet kurjerkompānija “DHL” prasa 2,5% no muitas vērtības, taču ne mazāk par 11 mārciņām (12,36 EUR). “TNT” būs lētāk – tikai 4,31 mārciņa (4,84 EUR) par pakām no AK uz ES un otrādi. Sarežģītības un papildu izmaksu dēļ daudzas ES kompānijas nolēmušas atteikties no pircējiem Lielbritānijā.
“Baidos, ka pircējiem, kas mēdza iepirkties ES veikalos, būs jāgatavojas neparedzētām lietām,” brīdina kurjerkompānijas “Parcelhero” tirgus izpētes daļas vadītājs Deivids Džinks. “Tas viss, neskatoties uz faktu, ka Boriss Džonsons apgalvoja, ka ir nodrošinājis brīvās tirdzniecības līgumu [..]. Bet te nu ir kaudze jaunu izdevumu, kas jāmaksā, sūtījumiem ierodoties no ES.”
Lētāk sadedzināt
Par jaunajiem muitas tarifiem medijos ir runāts salīdzinoši maz, tādēļ daudzi pircēji gan AK, gan ES ir nepatīkami pārsteigti, uzzinot par papildu izmaksām, un vēlas preces atdot atpakaļ tirgotājiem.
Savukārt tirgotājiem lētāk sanāk preces, kas aizķērušās citu valstu noliktavās, sadedzināt, nevis apmaksāt atpkaļsūtīšanu. Bez augstajām izmaksām pārdevējiem arī jāpilda muitas deklarācijas, uzskaitot preces, to izcelsmi un vērtību.
Cieš abas puses, pircēji gan ES, gan AK ir neapmierināti ar milzīgajām summām un atsakās maksāt, atsakoties arī no pasūtījuma. Dati liecina, ka 30% pasūtījumu tiek atdoti atpakaļ pārdevējam.
AK Modes un tekstila asociācijas vadītājs Ādams Mansels ir sašutis: “Tā ir daļa no [breksita tirdzniecības] līguma teksta sīkajā drukā. Ja esi Vācijā un pērc no AK, tad kā Vācijas pircējs tu importē preces. Kurjers klauvēs pie tavām durvīm, dodot muitas rēķinu, kas jāapmaksā, lai saņemtu pasūtīto.”
Pircējam atsakoties, izrādās, ka AK tirgotājam jāmaksā eksporta maksa, importa maksa, PVN un atkarībā no preču veida jāuzrāda izcelsmes dokumenti. Pat lielām kompānijām tas sagādā grūtības, nemaz nerunājot par mazām.
Grāmatvedības kompānijas “UHY Hacker Young” ģenerālmenedžere Mišela Dāle atzīst, ka jaunās izmaksas ir pamatīga problēma: “Lielākā daļa tirdzniecības ES biznesiem, kas strādā mazumtirdzniecībā, apstāsies, kamēr noteikumi netiks mīkstināti.”
Bumba Borisa Džonsona dārziņā
Britu valdība apgalvo, ka atbalsta un turpinās atbalstīt uzņēmējus, lai palīdzētu pielāgoties jaunajiem noteikumiem. “Jaunais PVN modelis paredz, lai preces no ES un ne no ES valstīm tiktu uzskatītas vienādi un AK uzņēmumi neciestu no konkurences no PVN brīvā importa dēļ.
Jaunā sistēma risina problēmu ar ārzemju pārdevēju izvairīšanos no PVN maksāšanas, pārdodot preces AK. Pieņemam, ka tas ienesīs 300 miljonus mārciņu (337 miljoni EUR) nodokļos katru gadu, kas nepieciešams, lai finansētu AK publiskos pakalpojumus.”
Tiek pieļauts, ka noteikumi ar laiku varētu mainīties, taču tikmēr, visticamāk, aktīva tirdzniecība apstāsies.
Kādas tiesības ir britu pircējam?
Saskaņā ar likumu pircējam ir 14 dienas laika, lai atgrieztu nevajadzīgu preci, taču, ja pārdevējs atrodas ES, tad var izrādīties, ka atpakaļsūtīšana ir dārga. PVN, muita un preces uzglabāšanas izmaksas ir jāsamaksā pirms preces saņemšanas, un strīdi var rasties gadījumos, ja pircēji uzskatīs, ka papildu izmaksas ir “slēptās izmaksas”, par ko viņi nav tikuši brīdināti, tādēļ viņiem tās nav jāmaksā.
Savukārt strīdus pēc AK izstāšanās no ES jārisina valstī, kuras jurisdikcijā atrodas pārdevējs.
Lai nezaudētu britu pircējus, pārdevēji no citām valstīm ir pasākuši atlīdzināt daļu izmaksu pēc preces piegādes, taču pagaidām tā ir reta prakse.
