Lētāk ar taksometru vest uz skolu 2
Piektdien Talsos, atsākot novadu Grāmatu svētkus, “Latvijas Avīzes” diskusijā “Kāds būs lauku skolu liktenis?” piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) un Talsu sākumskolas direktore Raimonda Belicka (Zaļo un zemnieku savienība).
Runājot par iespējamo skolu slēgšanu, ministrs sāka ar labām ziņām Talsiem – šajā novadā, vismaz pagaidām, skolu skaits esot optimāls, turklāt novadā ir ļoti laba izglītības attīstības koncepcija.
Skolotāju algas nav vienīgā rūpe
“Tagad visi runā par skolotāju algām, kam vajadzētu mainīties no nākamā gada sākuma. Tad nu arī rodas iespaids, ka skolotāju algas ir vienīgā ministrijas rūpe. Taču – nē, tā tas nav,” turpināja K. Šadurskis. “Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) galvenā rūpe ir izglītības kvalitāte. Tāpēc strādājam pie jaunā izglītības satura koncepta, kam vajadzētu stāties spēkā no 2018. gada 1. septembra. Tas būs kompetencēs balstīts saturs, lai jaunieši neiekaltu faktus, likumus un gada skaitļus, bet gan aptvertu kopsakarības. Taču svarīgi ir ne tikai, ko māca, bet arī kas māca. Tāpēc pedagogu atalgojums ir ārkārtīgi svarīgs arī izglītības kvalitātes kontekstā. Skolotāju karjerai ir jābūt finansiāli pievilcīgai.”
Skolotāju algām būtu vispirms jāsasniedz sabiedriskajā sektorā nodarbināto vidējā alga, bet vēlāk pedagogiem pat būtu jāpelna vairāk par vidējo algu: aptuveni 1000 eiro par vienu pedagoga likmi. Patlaban skolotāji vidēji pelna ap 550 eiro, bet vidējā alga sabiedriskajā sektorā ir aptuveni 720 eiro. Kad tieši 1000 eiro alga varētu ieripot skolotāju makos? “Pajautājiet premjerei, finanšu ministrei un pašvaldību vadītājiem,” attrauca K. Šadurskis. “Ar tiem resursiem, kas mums solīti šobrīd – skolotāju algām 27 miljoni eiro papildus –, skolotāju algas varētu palielināt tikai apmēram par 10 procentiem.”
No zāles izskanēja jautājums par bērnudārzu pedagogiem. Kad viņi saņems algas pieaugumu? Ministrs solīja algas pielikumu tuvākajā laikā vien tiem pedagogiem, kuri skolai sagatavo piecgadīgos un sešgadīgos mazuļus. “Par vienādu darbu būtu līdzīgi jāsaņem. Tāpēc pirmsskolas pedagogu atalgojums ir visas valdības prioritāte, taču šogad budžeta grozījumu nebūs. Nākamgad pirmsskolas pedagogu algām gan ceram iegūt 10 – 12 miljonus eiro papildus,” teica K. Šadurskis.
Lētāk braukt ar taksometru
Ministrs lika saprast, ka vēl lielāks finansējuma pieaugums izglītībai par jau solīto, visticamāk, nebūs. Jo, ja rēķina, cik daudz naudas no valsts budžeta procentuāli tērē viena skolēna izglītošanai, redzams, ka “Latvija Eiropā ir vadošajā trijniekā”. Ja valsts budžets ir tik dāsns pret izglītības sistēmu, kāpēc skolotāji pelna salīdzinoši maz? Atbilde skanēja jau agrāk dzirdētā: pēdējos 16 gados skolēnu skaits sarucis teju uz pusi, tāpēc skolu ir par daudz. Precīzāk: par daudz ir pamatskolu. Lielākā problēma ir tieši posmā 7. – 9. klase. Ministrs saskaitījis, ka 10 mazākajās Latvijas pamatskolās kopā šajās trīs klasēs mācās 84 skolēni. Dažā klasē divi bērni, dažā trīs. Kopumā ir 12 skolas, kurās visās trijās klasēs kopā ir mazāk par 12 bērniem. Ja skolas, kurās šie bērni mācās, pārveidos par sākumskolām, kurās var iegūt izglītību tikai līdz 6. klasei, un pamatskolēnus vedīs uz tālākām skolām un atpakaļ uz mājām individuāli ar taksometru, kopīgie izdevumi par viņu izglītošanu būs mazāki nekā patlaban. Vidējais attālums, kādā būtu jāvadā šie bērni, būtu 15 kilometri. Lielākais attālums sasniegtu 24 kilometrus. Bet vai “taksītim” maz būs pa spēkam pieveikt lauku ceļus? “Taksis izbrauks,” ir pārliecināts ministrs. “Mīlīši, mēs ārkārtīgi izniekojam savus resursus, un no tā cieš izglītības kvalitāte.” Salīdzinot skolēnu eksāmenu un diagnosticējošo darbu rezultātus matemātikā, redzams, ka mazo skolu trešklasnieki uzdevumus vidēji pilda par sešiem procentiem sliktāk nekā lielo skolu trešklasnieki. Savukārt 12. klasē šī atšķirība jau sasniedz 10 procentus. “Mazajās skolās nekad nevarēs atbilstoši aprūpēt mācību kabinetus. Savukārt apvienotajās klasēs mēs nolemjam savus bērnus zema līmeņa izglītībai, līdz ar to zemiem ienākumiem un nabadzības slazdam.”
Tāpēc pamatskolās būtu jānosaka minimālais skolēnu skaits – lauku skolās 21 skolēns visās trijās klasēs vai vismaz septiņi skolēni katrā klasē. “Tas būs kritērijs, vai šī skola kvalificējas jaunajam skolotāju algu modelim vai ne. Taču, vai saglabāt skolas, kurās ir mazāk skolēnu vai ne, tā būs pašvaldības izšķiršanās. Dabiski, ja skola tiek slēgta, pagasts kļūst tukšs. Man arī skumji, skatoties, kā iztukšojas mūsu pagasti, taču ar izglītības budžetu vien tam nevar turēties pretī. Nav gan runa tikai par skolu slēgšanu. Ja pamatskola neizpilda šo kritēriju, tad tā var kļūt par sākumskolu,” sacīja K. Šadurskis.
R. Belicka piekrita ministram: viņasprāt, no pārmaiņām nav jābaidās. Skolu reorganizācija var nest arī ieguvumus. “Arī manā skolā bija laiks, kad skolēnu skaits stipri samazinājās. Nācās rēķināt, vai nākamajā mācību gadā spēšu visiem skolotājiem nodrošināt darbu. Meklējām dažādus veidus skolēnu piesaistei. Kopā ar Talsu Valsts ģimnāziju vienojāmies, ka turpmāk būsim vienā ēkā. Šobrīd skolā vairs nevaru pieņemt visus, kas tajā vēlas mācīties. Pēdējos trīs gadus varu mierīgi strādāt. Mazajām skolām ir daudzas priekšrocības, taču ne vienmēr skolēni tajā var apgūt visu, kas tiem vajadzīgs. Piemēram, mazā skolā izpaliek sadarbība starp skolēniem, savstarpēja veselīga konkurence,” viņa teica. R. Belicka uzskata: spriežot par tālāko skolu attīstību, jāņem vērā demogrāfiskās tendences ne tikai visā novadā, bet arī katrā novada pagastā. Viņasprāt, ne tikai pilsētu skolām ir nākotne. Laba lauku skola arī pastāvēs, jo vecāki uz to būs gatavi vest bērnus pat no pilsētas. Uz R. Belickas vadīto skolu gan ved bērnus no laukiem.
Pelēks skolotājs – nabadzīga sabiedrība?
Skolas direktore K. Šadurskim vaicāja: kad beidzot laikus tiks aprēķinātas mērķdotācijas skolotāju algām? Gadu no gada skolotājs 1. septembrī nezina, kāda būs viņa alga, jo tā atkarīga no skolēnu skaitu, ko ministrija savukārt fiksē vien septembrī. “Kāpēc skolēnu skaitu nevar fiksēt jau 5. augustā?” jautāja R. Belicka. “Pēc šī datuma parasti vairs nav būtisku izmaiņu skolotāju skaitā.”
“Kad Saeimā vadīju Budžeta un finanšu komisiju, man nebija skaidrs, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai mūždien ir problēmas aprēķināt skolēnu skaitu. Nu es pats ar to netieku galā,” atbildēja K. Šadurskis, konkrētas izmaiņas pagaidām nesolot.
Talsu bibliotekārus toties uztrauca jautājums, kā tad būs ar solīto cenzūru skolās. Bibliotekāriem arī jāzina, kādas grāmatas drīkst un kādas nedrīkst izsniegt skolēniem. Par šo tēmu jau bijušas domstarpības ar vecākiem. “Man grūti atbildēt, ko dot lasīt, ko ne,” atbildēja ministrs. “Taču, ja iedzīsim pedagogu bailēs un pašcenzūrā, ko drīkst, ko ne, tad dabūsim pelēku pedagogu un pelēku skolēnu, bet beigās pelēku “speciālistu” un nabadzīgu sabiedrību.” Jautāts par Valsts izglītības satura gatavotajiem valdības noteikumiem, kam būs jānosaka tā sauktās tikumības vadlīnijas skolās (VISC), K. Šadurskis novaidējās un pauda cerību, ka izdosies izvairīties no “raganu sārtiem”. R. Belicka, kopumā piekrītot ministram, sacīja, ka VISC apstiprinātajās mācību grāmatās esot arī tādi teksti, kādus bērniem tomēr nevajadzētu piedāvāt.
Atgriežoties pie mācību satura, ministrs uzsvēra, ka ir jāievieš trešā sporta stunda, jo sēdošs dzīvesveids mūsdienu pasaulē rada daudz vairāk veselības problēmu nekā AIDS. Papildu sporta stundas dēļ būtu jāpagarina mācību gads. R. Belicka piekrita: mācību gadam jākļūst garākam, jo šobrīd mācību dienas ir pārāk garas, bet mājās skolēniem vēl jāpilda mājasdarbi. “No mājasdarbiem pilnībā gan nevajadzētu atteikties, jo, tieši pildot mājasdarbus, skolēns ir viens pats ar problēmu, un viņam jāprot tikt ar to galā. Tieši tāpēc vajadzētu ieviest administratīvus sodus vecākiem, kuri pilda mājasdarbus savu bērnu vietā,” piebilda K. Šadurskis.
Gatis Vjaters vaicāja, kā ministrs gādās, lai krievu skolu skolēni labāk sāktu runāt latviski. “Šo jautājumu es Talsos negaidīju,” atzina K. Šadurskis. “Joprojām “piehaltūrēju” Rīgas Tehniskajā universitātē, kur pasniedzu matemātiku. Redzu ļoti ciešu saikni starp latviešu valodas un matemātikas zināšanām, ja runājam par nelatviešu jauniešiem. Ja viņš ir gudrs matemātikā, tad brīvi runā latviski. Ja muļķis, tad muļķis gan matemātikā, gan latviešu valodā. Politiskā situācija un darba tirgus prasības demotivē jauniešus mācīties latviešu valodu. Ir jāpalīdz rast jauniešiem motivāciju, bet tas nav tikai izglītības jomas jautājums. Skolās ir precīzi jāievēro likums. Ja to ievēros, tad pietiks ar esošajām prasībām valodu izvēlei skolās. Jāpastiprina latviešu valodas mācīšana bērnudārzos. Svarīgi, lai tur būtu audzinātāji, kam latviešu valoda ir dzimtā.”
Novadu 15. Grāmatu svētkus Talsos atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Drukātava”, SIA VESTA-LK, “The White Book”, “Latvijas Grāmata”, Latvijas Okupācijas muzejs, “Vienotība”, Latvijas Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Inese Vaidere, Talsu novada dome.
Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Talsu Vēstis”, “Talsu Novada Ziņas”, “Banga”, Talsu TV, http://.talsubiblioteka.lv, www.talsi.lv, www.roja.lv, www.dundaga.lv, www.mersrags.lv
